Baltijas valstīm nevajadzētu kavēties ar vienošanos par 'Rail Baltica', uzsver eksperte  (39)

Viņa stāstīja, ka jautājumi par iespējamām "Rail Baltica" projekta problēmām pastāvēs līdz pat brīdim, kad Baltijas valstis savā starpā panāks vienošanos.

"Ceru, ka vienošanās tiks panākta šā gada jūnijā "TEN-T" dienās Roterdamā, kad arī sapratīsim, cik tālu projekts ir ticis. Tad arī zināsim, cik pārliecinātas par projektu ir ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija un Somija. Visām pusēm jāsaprot, ka projekts ir neatgriezenisks, bet starpvalstu līgums kalpos kā pamats nākotnes metodoloģijas izstrādei," norādīja eksperte.

Pēc viņas teiktā, tā kā projekts vēl neeksistē, patlaban ir grūti runāt par tā rentabilitāti un spēju piesaistīt uzņēmumus, kuri gribētu investēt projektā.

"Kad uzņēmējiem jautā par viņu gaidām, viņi pauž gatavību lietot "Rail Baltica" infrastruktūru. Tajā pašā laikā uzņēmēji vēlas būt pārliecināti, ka šī infrastruktūra tiešām tiks uzbūvēta. Uz šo jautājumu ir jāatbild visām trim Baltijas valstīm. Eiropas Savienībai šis projekts ir jāatbalsta, bet Baltijas valstīm jāapliecina, ka tās vēlas šo projektu redzēt īstenotu un viņas var uzbūvēt infrastruktūru," uzsvēra Trautmane.

Eksperti nepārsteidz Baltijas valstu ieilgušās sarunas par līgumu, jo, pēc viņas domām, pirms projekts sāk darbību, ir jābūt nopietnām diskusijām.

"Ceru, ka pēc līguma parakstīšanas atmosfēra Baltijas valstu starpā kļūs mierīgāka. Katrā ziņā es nevēlos, ka vienošanās tiktu novilcināta. Baltijas valstīm ir jāsaprot, ka šis ir svarīgs projekts. Tām jāsaprot, ka "Rail Baltica" projekts ļaus reģionam kļūt konkurētspējīgākam un efektīvākam. Ja projekta organizatoriskā puse netiks nodrošināta korekti, pastāv iespēja zaudēt laiku un naudu. Diskusijām ir jābūt smagām, bet rezultātam - pozitīvam," ir pārliecināta eksperte.

Kā ziņots, 2014. gadā Latvijai pilnībā piederošā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS "RB Rail", iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju. Uzņēmuma valdes loceklis ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.

Pērn 10. jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.

Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.