Laikraksts: Rīgā reformēs atkritumu apsaimniekošanas sistēmu  (9)

Atsaucoties uz finanšu ekonomiskās analīzi pētījumā par Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām, laikraksts vēstī, ka institucionālā partnerība jeb kopsabiedrības izveidošana ir izdevīgākais variants Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektīvai funkcionēšanai ilgtermiņā.

Rīgas pašvaldība jau ilgstoši izpelnās pārmetumus par konkursu nerīkošanu atkritumu apsaimniekotāja vai apsaimniekotāju izvēlei. Lai gan sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi tika pieņemti jau 2013. gadā, faktiski tie darbību nav sākuši.

Viens no argumentiem, ar ko tas tiek skaidrots – Rīgas pašvaldība pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājuma vērtē publiskās un privātās partnerības izmantošanas iespējas, atkārtoti ziņo laikraksts. Savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) savā atbildes vēstulē par pētījumā noteikto Rīgas domei norādījusi uz virkni punktu, kas pašvaldībai vēl būtu jāprecizē. Piemēram, ir jāpievieno VARAM atzinums par politikas izstrādi nozarē, jāveic novērtējums par projekta atbilstību vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī par projekta ietekmi uz reģionālo attīstību un tautsaimniecību kopumā. Tāpat CFLA norāda, ka, veicot projekta īstenošanas tehniskās iespējamības novērtējumu, jāizvērtē arī būvdarbu un pakalpojumu izpildes vieta, pēc iespējas precīzāk norādot, kur plānots veikt investīcijas un vai nepastāv kādi ierobežojumi projekta realizēšanai.

Tāpat pašvaldībai pārmests konkrētības trūkums par potenciālo partneri, proti, kurš uzņemsies privātā partnera funkcijas. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš laikrakstam skaidrojis, ka viss vēl ir procesā un faktiski var teikt, ka pētījums nav pabeigts līdz galam, jo ir jāsniedz precizējumi, šobrīd tiek gatavotas atbildes. Par publisko partneri pašvaldība izvēlējusies SIA "Getliņi Eko", kurā Rīgas pašvaldībai pieder 97,92% daļu, bet atlikušie 2,08% – Stopiņu novada pašvaldībai.

Pašvaldības pārstāvis gan laikrakstam skaidroja, ka vēl nav precīzi zināms, vai Rīgā patiesi tiks realizēts publiskās un privātās partnerības modelis un publiskais partneris būs "Getliņi Eko". Pirmdien Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja lems, vai Getliņus piedāvāt kā partneri.

"Dienas Biznesa" aptaujātie atkritumu apsaimniekotāji pauduši viedokli, ka, iespējams, šis modelis nebūtu sliktākais variants atkritumu jomas sakārtošanai Rīgas pilsētā. Tāpat viņi bijuši vienisprātis, ka atkritumu saimniecība Rīgā ir jāsakārto.
Atkritumu apsaimniekotāja "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics laikrakstam norādījis, ka par labāko risinājumu ir jālemj pašvaldībai pašai. Gan ierastajam iepirkumam, gan partneru modelim esot savi plusi un savi mīnusi.

Laikraksts skaidro, ka galvenais kritērijs, pašvaldībām izvēloties modeli atkritumu apsaimniekošanai, ir ekonomiskais pamatojums. Savukārt galvenā atšķirība starp iepirkuma procedūru un privātās un publiskās partnerības modeli ir termiņš, uz cik ilgu laiku uzvarējušais komersants var sniegt savus pakalpojumus. Otrajā gadījumā tie ir desmit gadi. Tas komersantiem ir izdevīgāk, jo paredz lielāku stabilitāti, kā arī ilgāku laiku veikto investīciju atpelnīšanai, vēstī "Dienas Bizness".

Tāpat laikraksts atgādina, ka publiskā un privātā partnerība Rīgai nav vienīgais iespējamais risinājums un pētījumā ir analizēti arī citi, taču partneru modelis atzīts par pilsētai izdevīgāko. Kopumā ir trīs risinājumi – sadzīves atkritumus pilsētā apsaimnieko tikai privātie komersanti, jau minētais partneru modelis vai arī pašvaldības uzņēmums.