Vides pārraugi ļauj virzīties tālāk ar projektu 'Rail Baltica'  (13)

Attiecīgais atzinums sagatavots par lielāko IVN ziņojumu Latvijas vēsturē (900 lappušu), kas ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses. Atzinīgi novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto "Rail Baltica II" trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem.

"Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, ir plānoti risinājumi, lai samazinātu barjeras efektu un līdz ar to mazinātu fragmentācijas ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās maršrutiem, sabiedrisko transportu pārvadājumu tīklu un saimniecisko darbību," teikts atzinumā. Tāpat atzinumā uzsvērts, ka plānotiem ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem jābūt ilgtspējīgiem un atsavināšana jārealizē atbilstoši ziņojumā jau paredzētajam - nosakot piemērojamos mehānismus īpašumu atsavināšanai un taisnīgas kompensācijas noteikšanai, katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāla pieeja, sadarbojoties ar attiecīgo īpašumu īpašniekiem. Vietās, kur nepieciešams, jāizsver zemes gabalu konsolidācijas iespējamība, lai rastu pēc iespējas loģiskākus risinājumus ietekmes uz īpašumiem mazināšanai.

"SM augsti novērtē VPVB ieguldīto darbu, pēc iespējas ātrāk izvērtējot apjomīgo ziņojumu, šādi veicinot projekta īstenošanu Latvijā. Atzinuma saņemšana ļauj sākt nākamo projekta īstenošanas soli – kopā ar pašvaldībām, risinot VPVB atzinuma nosacījumu jautājumus, gatavot lēmuma projektu, lai atbilstoši Dzelzceļa likumam Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptu starptautiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras prioritārajam projektam. Darbs pie lēmuma projekta sagatavošanas tiks sākts jau šonedēļ, to plānots pabeigt šā gada jūnijā," pauda SM "Rail Baltica II" projekta vadītājs Kaspars Vingris.

"Rail Baltica II" būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot "Rail Baltica II" pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai "Rīga", Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.

Dzelzceļa līnija plānota par elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā "Rīga" ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.