'Rail Baltica' projekts: Īpašumu atsavināšana Rīgā sāksies jau nākamgad  (118)

Driksna neprecizēja, cik liels īpašumu skaits varētu tikt atsavināts, vien piebilstot, ka uz Latvijas fona kopumā tas būšot "neliels".

Precīzs atsavināmo īpašumu saraksts būs zināms vasaras beigās jūlijā vai augustā, kad valdībai būs jāapstiprina trases novietojuma gala variants.

Gatavojoties projekta meta konkursam, būvniecības un infrastruktūras darbi Rīgā ieplānoti šādā teritorijā:

Teritorijā, kas iezīmēta ar sarkanu līniju, paredzēti būvniecības darbi. Būvniecība paredzēta Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, plānots izveidot uzbērumu no Dzirnavu ielas līdz Krasta ielai, kā arī plānots izbūvēt "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pāri Daugavai.

Ar zilo līniju apzīmēta teritorija, kurā plānotas nelielas infrastruktūras izmaiņas, piemēram, jaunas gājēju pārejas vai sabiedriskā transporta pieturas. Kopumā Latvijā tiks atsavināti aptuveni 1000 īpašumi. Atsavināšanu plānots uzsākt 2017. gadā, bet noslēgt līdz 2019. gada beigām.

Ziņots, ka 2014. gada vasarā valdība lēma par kompānijas "Eiropas dzelzceļa līnijas" dibināšanu, tā ir akcionārs vērienīgajā "Rail Baltica II" projekta kopuzņēmumā.

Uzņēmums dibināts ar kapitālsabiedrības pamatkapitālu 680 000 eiro apmērā un visus ar uzņēmuma dibināšanas saistītās izmaksas sedz Satiksmes ministrija.

Kā ziņots, "Rail Baltica" dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.

Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēts izbūvēt "Rail Baltica" starptautisko vilcienu pasažieru terminālu, bet Salaspils novada Saulkalnē - multimodālu kravu termināli.

Dzelzceļa pamattrases garums būs aptuveni 260 kilometru un tā šķērsos 15 pašvaldības - Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines un Rīgas.