Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro.
Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi.
"Patlaban jau ir izstrādāts ļoti apjomīgs un detalizēts plāns ēnu ekonomikas apkarošanai būvniecībā. Ņemot vērā to, ka pēc visiem pētījumiem ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē ir ap 50%, turklāt tas jau ilgstoši ir daudz augstāks nekā citās nozarēs, skaidrs, ka nepieciešama kompleksa valdības vienošanās ar nozari, kādā veidā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Arī pati nozare tajā ir ļoti ieinteresēta," uzsvēra Fromane.
Viņa skaidroja, ka ir identificēti galvenie šī un nākamā gada uzdevumi, jo visus plāna punktus uzreiz ieviest nav iespējams. "Šos galvenos uzdevumus jau esam piedāvājuši valdībai un esam sākuši sarunas, lai parakstītu memorandu, kurā būtu iekļauta gan nozares apņemšanās, gan nepieciešamais atbalsts no valdības," sacīja Fromane.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja sacīja, ka ''aplokšņu algu'' mazināšanai būtu nepieciešams komplekss risinājums, kas paredz noteikt references algas profesiju grupās nozarē nodarbinātajiem, kuras varētu noteikt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai valdība.
"Protams, ka būvniecībā nodarbinātajiem reālās algas ir daudz lielākas nekā valstī noteiktā minimālā alga, taču pēc statistikas datiem redzams, ka oficiāli būvstrādnieki saņem tikai nedaudz virs minimālās algas - aptuveni 420-430 eiro mēnesī. Šīs oficiālās algas tālu atpaliek no reālajām algām. References algas, kuras VID varētu noteikt, analizējot uzņēmumu datus, ir viens variants, bet otrs ir ģenerālvienošanās nozarē. Šādu ģenerālvienošanos paredz Darba likums, to noslēdz darba devēji ar arodbiedrību, to atzīst valdība. Šāda ģenerālvienošanās patlaban vēl nav noslēgta nevienā nozarē, jo to ir diezgan sarežģīti noslēgt - jāpiedalās darba devējiem, kas veido vismaz 60% no visas nozares apgrozījuma. Būvniecības nozares apgrozījums ir ļoti liels, tāpēc šobrīd veicam detalizētu izpēti, cik reāli būtu noslēgt šādu ģenerālvienošanos," skaidroja Fromane.
Viņa piebilda, ka tajā gadījumā, ja vienojas 60% no nozares, tad atbilstoši likumam ģenerālvienošanās ir jāievēro visai nozarei. Līdz ar to ģenerālvienošanās ir ļoti nopietns algu regulēšanas instruments, bet arī pietiekami sarežģīts. Ja ģenerālvienošanos noslēgt neizdodas, ņemot vērā nozares milzīgo apgrozījumu, tad references algas ir alternatīvs risinājums.
"Ja ir noteiktas references algas, tad VID ir daudz vienkāršāk pierādīt, ka tās netiek ievērotas. Protams, jau tagad VID redz, ka, piemēram, vienā reģionā darbinieki saņem divreiz lielākas algas nekā otrā, bet nozares apstiprināto references algu ieviešanas gadījumā varētu redzēt, ka, maksājot visus nodokļus, mazākas algas tirgū nav iespējamas. Tas ir viens no ceļiem, ko redzam ''aplokšņu algu'' mazināšanai, jo būtu nepieciešams nomaksāt nodokļus vismaz no references algām pat tad, ja reālā alga būtu nedaudz lielāka vai mazāka. Ģenerālvienošanās, protams, būtu daudz efektīvāks instruments, bet tā prasa daudz sarežģītāku sagatavošanos," sacīja Fromane.
Jautāta, kad references algas varētu ieviest, Fromane izteica cerību, ka tas tiks izdarīts šogad vai, vēlākais, nākamgad. "Tas nav tālas nākotnes uzdevums, jo aplokšņu algu problēma ir ļoti liela un tā visiem traucē strādāt," piebilda Fromane.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
