'KVV Liepājas metalurgam' nav pamata vērsties šķīrējtiesā  (8)

Iepriekš TV3 vēstīja, ka "KVV Liepājas metalurga" akcionāri grasoties vērsties pret Latviju Londonas šķīrējtiesā par aptuveni 50 miljoniem eiro, jo uzskata, ka pārdošanas darījuma laikā viņiem neesot atklāta visa informācija.

Jarockis uzsver, ka nedz FM, nedz Valsts kases rīcībā nav informācijas par to, ka "KVV Liepājas metalurga" akcionāri būtu vērsušies Londonas šķīrējtiesā. "Mūsuprāt, šādai rīcībai nav pamata, jo valsts stingri ievēroja visus ar "KVV Liepājas metalurgu" noslēgtā līguma nosacījumus," uzsvēra Jarockis.

FM pārstāvis atgādināja, ka "KVV Liepājas metalurga" apgrūtinātā darbība ir izveidojusies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, metalurģijas nozarē kopumā ir sarežģīti tirgus apstākļi, kad Eiropā strādājošiem uzņēmumiem dārgāku resursu un augstāku vides prasību dēļ grūti konkurēt pasaules tirgū. Ar zemas pievienotas vērtības produktu, kādu ražo "KVV Liepājas metalurgs", uzņēmums strauji zaudē savas tirgus pozīcijas, bet uzņēmuma īpašniekiem trūka reāla redzējuma biznesa attīstībai.

Otrkārt, FM ieskatā, uzņēmuma vadībai ir sveša uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā, kur valsts ir ierobežota atsevišķu uzņēmumu tiešā atbalstā un nopietni vērtē atbalsta lietderību.

Jarockis arī norādīja, ka pagājušā gada nogalē "KVV Liepājas metalurgs" neizpildīja saistības pret valsti, kavējot grafikā noteikto maksājumu. Lai esošajā situācijā spētu rast piemērotāko risinājumu, Ministru kabinets lēma turpmāko sadarbību ar "KVV Liepājas metalurgu" veikt Privatizācijas aģentūrai, šim mērķim nodibinot speciālu kapitālsabiedrību SIA "FeLM".

Plānots, ka turpmākā rīcība šī jautājuma virzībā līdz šā gada jūnijam tiks izskatīta Ministru kabinetā.

Jau vēstīts, ka Ukrainas investori "KVV Group" ir pieņēmuši lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu "KVV Group" vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".

Iekonservējot rūpnīcu, "KVV Liepājas metalurgs" plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka "FeLM" sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas pazīmes. ""KVV Liepājas metalurga" piedāvājumi nav produktīvi," piebilda ekonomikas ministrs.

Tāpat Ašeradens pauda šaubas, ka pie esošā "KVV Liepājas metalurga" akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību.