Pagājušajā gadā konstatēto pārkāpumu dēļ meža videi Latvijā nodarīti zaudējumi 1,337 miljonu eiro apmērā, informēja Zemkopības ministrijas Meža departamentā.
Tostarp saistībā ar nelikumīgām medībām pērn meža videi tika nodarīti zaudējumi 170,5 tūkstošu eiro apmērā, saistībā ar medību noteikumu pārkāpšanu - 20,6 tūkstošu eiro apmērā, augošu koku un patvaļīgas ciršanas vai bojāšanas rezultātā - 1,084 miljonu eiro apmērā, bet mežu neatļautas atmežošanas dēļ - 61,6 tūkstošu eiro zaudējumi.
Savukārt patvaļīgas cirtes rezultātā kopumā pērn valsts valsts mežos tika nodarīti zaudējumi 457,6 tūkstošu eiro apmērā, savukārt pārējos mežos - 626,6 tūkstošu eiro apmērā, bet valstī kopumā tika nodarīti zaudējumi 1,08 miljonu eiro apmērā.
ZM Meža departamenta dati liecina, ka visvairāk mežus patvaļīgi cērt Vidzemē, tostarp Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes virsmežniecībā pērn tika nodarīti zaudējumi 287,7 tūkstošu eiro apmērā, VMD Centrālvidzemes virsmežniecībā - 201,4 tūkstošu eiro apmērā, VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecībā - 145,4 tūkstošu eiro apmērā, VMD Rīgas reģionālajā virsmežniecībā pērn nodarīti zaudējumi 92,7 tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt VMD Sēlijas virsmežniecībā pagājušajā gadā patvaļīgas cirtes rezultātā tika nodarīti zaudējumi 84 tūkstošu eiro apmērā, VMD Zemgales virsmežniecībā - 78 tūkstošu eiro apmērā, VMD Dienvidlatgales virsmežniecībā 63,5 tūkstošu eiro apmērā, VMD Austrumlatgales virsmežniecībā - 60 tūkstošu eiro apmērā, VMD Dienvidkurzemes virsmežniecībā - 40,7 tūkstošu eiro apmērā, bet VMD Ziemeļkurzemes virsmežniecībā - 30,6 tūkstošu eiro apmērā.
ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols pastāstīja, ka pagājušajā gadā privāto mežu īpašnieki mākslīgi, sējot un stādot kokus, ir ievērojami vairāk atjaunojuši atjaunojuši mežus, kas ir vērtējams pozitīvi. Katru gadu Latvijā meži tiek atjaunoti 40 tūkstošu hektāru platībā, bet izcirsts nedaudz mazākā platībā.
Pērn būtiski ir palielinājies meža ieaudzēšanas apmērs, taču joprojām lielu īpatsvaru - 11% aizņem baltalksnis. "Baltalkšņa apmērs Latvijā ir ļoti, ļoti liels un tas nebūt neliecina par racionālu zemes izmantošanu. Jaunaudžu kopšanā valsts mežos tendences ir līdzīgas, tiek kopts nepieciešamais apmērs un pārējos mežos situācija ir stipri atkarīga no Eiropas atbalsta," sacīja Ozols.
Vienlaikus viņš piebilda, ka 2016. un 2017. gadā jaunās mežaudzes, pateicoties Eiropas Savienības fondu apguvei, varētu kļūt kvalitatīvākas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
