Viņa norādīja, ka jau 2014.gadā, kad tika gatavoti dokumenti Eiropas Komisijai par Jāņu siera iekļaušanu tradicionālo īpatnību reģistrā, visiem uzņēmumiem un arī mājražotājiem piedāvājām piedalīties šajā pārtikas kvalitātes shēmā. Izņemot piecus ražotājus, no pārējiem atsaucības nebija.
"Iemesls vienkāršs - Jāņu siers ir produkts ar ļoti senu vēsturi un nemainīgu receptūru, kuras pamatā ir biezpiens, olas, piens, ķimenes un sāls. Jāņu sieru sēja mūsu vecvecmāmiņas pirms simts gadiem, tā tas jāražo arī mūsdienās. Līdz ar to tas nav ātrais, samērā viegli iegūstamais siers, kad uzkarsētu pienu sarecina, nolej sūkalas un siers gatavs," sacīja Davidanova.
Pēc tam, kad visu ražotāju viedokļi tika apzināti, minētajā kvalitātes shēmā piedalījās pieci uzņēmumi - "Valmieras piens", "Straupe", "Dundaga", "Rankas piens" un "Lazdonas piensaimnieks", un patlaban tikai viņiem atļauts tirgot produktu ar nosaukumu "Jāņu siers". Uz etiķetes obligāti jābūt īpašam marķējumam ar Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas šo produktu izceļ pārējo vidū, nodrošinot lielāku patērētāju uzticēšanos un piesaistot uzmanību, jo sevišķi atpazīstamību iebraucējiem no citām ES valstīm.
Turklāt, ražojot Jāņu sieru, uzņēmumiem pienākas arī finansiāls atbalsts 2135 eiro apmērā.
"Tas noteikti ir pluss - Ministru kabineta noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai paredz, ka minētie pieci uzņēmumi katru gadu varēs saņemt 2135 eiro. Lai atbalstu saņemtu, no šā gada 1.oktobra līdz 1.novembrim Lauku atbalsta dienestā vajadzēs iesniegt iesniegumu, uzņēmumu apliecinošu dokumentu kopiju un aizpildītu uzskaites veidlapu. Un tāpēc ir jāstrādā - jāražo un jāpiedāvā patērētājiem garšīgs Jāņu siers," sacīja biedrības vadītāja.
Tāpat viņa akcentēja, ka Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrs ir atvērts un jebkurš ražotājs, uzrakstot iesniegumu biedrībai "Siera klubs", kura par to ziņos Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), varēs sākt gatavot jau reģistrēto produktu, taču - stingri ievērojot receptūru un ražošanas noteikumus.
"Ko darīt, ja tirgū ienāks citu gatavotais produkts ar nosaukumu "Jāņu siers"? Par to jāziņo PVD, kas censoni sodīs. Var ražot ķimeņu sieru, Līgo sieru, bet ne Jāņu sieru. Tā nosaukums pagaidām pieder tikai pieciem piena pārstrādes uzņēmumiem," norādīja Davidanova.
Kā ziņots, patlaban ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū arī Jāņu siers, sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.
Kā norādīts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. "Nosaukums "Jāņu siers" tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem," teikts ziņojumā.
Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.
Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda - šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.
Līdz šim preču zīme Eiropā piešķirta virknei produktu, no kuriem Latvijā zināmākie ir Itālijas svaigais siers "Mozzarella" un "Pizza Napoletana", Spānijā ražotais īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis "Jamon Serrano", kā arī Beļģijas augļu alus "Kriek". Preču zīmi EK piešķīrusi arī Lietuvas tradicionālajam ēdienam skilandim - cūkas kuņģī pildītai kapātai gaļai.