Neskatoties uz to, ka Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017. gada beigām, papildu kompensācijas Latvijas uzņēmējiem pagaidām netiek plānotas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar sava preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību apliecināja, ka embargo pagarināšana nav pārsteigums.
"Runa ir nevis par Latvijas un Krievijas attiecībām, bet gan ES un Krievijas attiecībām. Principā ir skaidrs - kamēr netiks atrisināta situācija Ukrainā, ar šādiem pavērsieniem jārēķinās arī turpmāk," viņš sacīja.
Pagaidām papildu kompensācijas vietējiem uzņēmējiem netiek plānotas, jo gadiem ilgi bijis zināms, ka Krievija nav stabils partneris. Līdz ar to pašlaik būtu nepieciešams turpināt darbu pie jaunu tirgus meklējumiem, uzskata premjerministrs.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja, ka saņemtā ziņa "lauksaimniekiem nav iepriecinoša, jo turpinās negatīvi iespaidot visu industriju".
"Oficiālu paziņojumu vēl neesam saņēmuši. Provizoriskos pagarinātā embargo zaudējumu aprēķinus veiksim tuvākajā laikā, taču skaidrs, ka pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem būs vēl aktīvāk jāmeklē jaunas tirgus iespējas," sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka Maskava pagarinās ES un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017. gada beigām, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
"Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017. gada beigām," Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.
Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.
"Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību, iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā," piebilda Krievijas premjerministrs.
Krievija no 2014. gada 7. augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015. gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5. augustam. No pagājušā gada 13. augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1. janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.