Valsts uzņēmumu padomes joprojām izvēlas politiķi, vēsta 'de facto'  (13)

Par to liecina gan partiju pārstāvju iecelšana kandidātu atlases komisijās, gan pretendentu-ekspolitiķu zvani ministram ar vēlmi iztaustīt augsni pirms dalības konkursā, svētdien vēsta raidījums.

Saskaņā ar valdības lēmumu, līdz gada beigām padomes ir jāizveido divpadsmit lielajos valsts uzņēmumos, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Pirmajā kārtā – līdz vasaras sākumam – jāizveido bija piecas padomes. Izveidotas tās ir trīs Satiksmes ministrijas uzņēmumos. Rīgas lidostas padomē ir iecelti Juris Kanels, Raitis Nešpors un Tālis Linkaits; "Latvijas pastā" – Aigars Vītols, Andris Ikvilds un Andris Nātriņš; bet "Latvijas Autoceļu uzturētājā" (LAU) – Uldis Reimanis, Ivars Pāže un Normunds Narvaišs.

Vairums no šiem cilvēkiem šobrīd ir vai vismaz agrāk bija saistīti ar Satiksmes ministriju vai tās kapitālsabiedrībām. Piemēram, Kanels savulaik bijis Rīgas lidostas viceprezidents, bet Aigars Vītols Ulda Auguļa pirmā satiksmes ministra termiņa laikā kļuva par "Latvija pasta" valdes priekšsēdētāju. Savukārt "Autoceļu uzturētājā" padomē nav izvēlēts neviens cilvēks ārpus sistēmas.

To ir pamanījis arī labas pārvaldības eksperts, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs: "Liela daļa no šo padomju locekļiem ir saistīti ar tādu zināmā mērā noslēgtu apli vai noslēgtu ciklu. To, ko es gribētu redzēt: lai tiešām cilvēki no privātā sektora ar tiešām labu reputāciju un pieredzi veidotu šo padomes sastāvu. Ka mēs spētu izkāpt ārā no tā ierastā loka."

Padomes atlasīja ar satiksmes ministra vai valsts sekretāra rīkojumu izveidotas nominācijas komisijas. Tās visas vadīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura uzskata – darbs ir paveikts kvalitatīvi, jo jāizvēlas bija no tiem, kas bija pieteikušies. Speciāli neviens aicināts netika, jo šādai atlasei neesot bijis ne laika, ne naudas, saka Innusa: "Nav jau pašmērķis atrast labu cilvēku, bet atrast profesionāli, kas spēj pildīt šos pienākumus gan no zināšanu viedokļa, gan no visas iepriekšējās pieredzes. Viņiem ir jālemj par budžetu, ir jāzina, ko nozīmē budžeta veidošana, ko nozīmē finanšu plūsmas, ko nozīmē investīciju politika." SM pārstāve arī norāda, ka pretēji daļā sabiedrības izplatītam viedoklim, padomes loceklis "nav vienkārši tāds amats, kur aizej un saņem algu".

Noteikumus par to, kā notiek padomes locekļu atlase, virzīja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). PKC vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis pēc pirmajiem konkursiem saskata kļūdas, kas nākotnē būtu jālabo: "Piemēram, ir jautājums par to, cik nozares ministrijas vai kapitāldaļu turētāja pārstāvji ir nominācijas komisijā. Šobrīd to likums un MK noteikumi precīzi nereglamentē, pasakot, ka kapitāldaļu turētājs deleģē pārstāvjus. Līdz ar to tie var būt divi, tie var būt pieci, kas jau šķiet stipri pārspīlēti, bet vienlaikus ir tikai viens neatkarīgais pārstāvis un viens koordinācijas institūcijas pārstāvis."

Šādos gadījumos faktiski ministrija pati sev rekomendē padomes locekļu kandidātus, un tas nozīmē, ka tiek sajauktas nominācijas komisijas un kapitāldaļu turētāja lomas. Turklāt PKC saskata arī citus riskus, stāsta Vesperis: "Tas rada ne tikai teorētisku iespēju spiedienam no kādiem citiem politiskiem vai ekonomiskiem spēlētājiem, bet tiešā veidā, protams, arī no ministrijas vadības, tai skaitā politiskās vadības."

Vesperis pats visās četrās SM nominācijas komisijās pārstāvēja PKC un neapgalvo, ka padomēs būtu izvēlēti neprofesionāli vai neatbilstoši kandidāti, tomēr neslēpj – ar savu viedokli atsevišķos gadījumos bija palicis mazākumā.

Turklāt jautājumus izraisa ne vien Satiksmes ministrijas vairākums, bet arī tās izvēlēto pārstāvju kvalifikācija lemt par satiksmes nozares uzņēmumiem, jo trešdaļu no sastāva veidoja politiskie pārstāvji. Komisiju vadītāja Innusa par to sastāvu saka šādi: "Es pati esmu klāt, departamenta direktors, kas ir tieši no nozares departamenta. Nu, lūk, un šie papildus ir ministrijas cilvēki, kas ir, jā, šoreiz deleģēti no ministra biroja. Bet pretruna ar normatīvo aktu tur nav nekāda, viņi tieši ir tāpat ministrijas sastāvdaļa."

Visās četrās nominācijas komisijās priekšsēdētājas vietnieks bija SM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars. Viņš ir Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs un savā iepriekšējā darbībā privātajā sektorā vairāk bija saistīts ar vides, ne satiksmes jautājumiem. Savukārt iepriekšējā valdībā Zaļo un Zemnieku savienība viņu bija deleģējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretāra amatam.

"Latvijas Pasta" padomes nominācijas komisijā bija iekļauts arī ministra Ulda Auguļa padomnieks Artis Stucka, kura redzamākā saistība ar satiksmes nozari ir tāda, ka viņš "zaļzemnieku" ministrijas ir pārstāvējis visizteiktākajās partiju barotavās – brīvostu valdēs. Agrāk Stucka darbojās Ventspils brīvostas valdē, bet pēdējā laikā ir Rīgas brīvostas valdes loceklis un tiek sūtīts pārstāvēt ostas viedokli arī Saeimas komisijās.

Savukārt pārējās trijās Satiksmes ministrijas nominācijas komisijās tika iekļauts ministra biroja vadītājs Artūrs Neimanis. Pie Auguļa par padomnieku viņš sāka strādāt pirms diviem gadiem vēl Labklājības ministrijā. Vai to veicināja pazīšanās ar Stucku, ar kuru viņi bija studiju biedri Policijas akadēmijā, iesaistītie neatbild. Kā valsts pārstāvis Neimanis vēlāk tika deleģēts "Latvijas kuģniecības" padomē.

Tās mājaslapā par viņa iepriekšējo pieredzi minēts vien tas, ka Neimanis iepriekš ieņēmis dažādus ar drošību saistītus vadošus amatus "GE Money Bank". Šī banka 2013. gada beigās pati lūdza anulēt savu kredītiestādes licenci, un, visticamāk, tieši tāpēc Neimanim nācās meklēt citu darbu. Savukārt par Neimaņa pieredzi aviācijas vai dzelzceļa nozarē nekādas liecības nav atrodamas.

Tagad arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piekrīt, ka ar likumiem būtu jānosaka neatkarīgo locekļu proporcija nominācijas komisijās, jo tikai tā varēs nodrošināt neitrālu un objektīvu atlases procesu. "Tai loģiskai ķēdītei būtu jābūt tādai, ka sākotnēji nosaka komisijas izveidošanas principus, nosaka, kādas personas nedrīkstētu iekļaut komisijas sastāvā. Tālāk nosaka, kādi ierobežojumi šiem komisijas locekļiem būtu, realizējot amata pilnvaras," nepieciešamās izmaiņas uzskaita KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Jurča norāda, ka jāgroza būtu arī nominācijas komisijas locekļa apliecinājums, kurš ir jāparaksta obligāti, bet tā patiesuma kontrole ir vien pašas ministrijas ziņā un sankciju par nepatiesu ziņu sniegšanu tajā nav. Tā, piemēram, visa LAU padomes atlases komisija apliecināja, ka nav saistīta ar SM valsts sekretāra vietnieka Ulda Reimaņa darbavietu. Reimanis kļuva par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju pateicoties komisijai, kurā ir četri viņa kolēģi ministrijā.

Tikmēr Zemkopības ministrijas izveidotā "Latvijas valsts mežu" padomes atlases komisija, kurā vairākums arī ir ministrijas ierēdņi, šos ierobežojumus ievērojot stingri. Tāpēc ministram Jānim Dūklavam (ZZS) ir bažas par to, kā tiks pārstāvētas iestādes intereses padomē: "Tie cilvēki, kuri, manuprāt, varētu pārstāvēt ministriju – kā departamenta direktors, viņa vietnieks, valsts sekretāre un tā tālāk – viņi nevar piedalīties šajā konkursā, jo viņiem parādās interešu konflikts visiem."

Dūklavs arī esot informēts, ka pieteikties konkursā gatavojušies vismaz divi bijušie politiķi. Šī informācija gan viņam neesot nākusi no atlases komisijas, bet gan tāpēc, ka pretendenti paši ministram esot zvanījuši un vaicājuši, vai esot vērts pieteikties. Dūklavs esot teicis, ka piedalīties var visi, kas grib, taču uzsver, ka nekādus solījumus nevienam neesot devis.

Līdz maija beigām – tātad tuvāko divu dienu laikā – padomes vēl ir jāizveido "Latvijas Dzelzceļam" un "Latvijas Valsts mežiem".

"Latvenergo" padomes apstiprināšanai laiks būs līdz septembra beigām, un Ekonomikas ministrija šai procesā grasās piesaistīt personāla atlases kompāniju. Savukārt līdz gada beigām padomēm jābūt izveidotām vēl trijās Satiksmes ministrijas un trijās – Finanšu ministrijas pārraudzībā esošās kapitālsabiedrībās. Tas, vai abas Zaļo un Zemnieku savienības ministrijas pēc tagad skanošās kritikas izdarīs secinājumus, vēl gan nav skaidrs, atzīmē radījums.