Viņš atzīmē, ka maksātnespējas procesi bieži tiek izmantoti ļaunprātīgi un dažādās krāpšanas shēmās var saskatīt saistību gan ar tiesībsargājošajām iestādēm un tiesnešiem, gan ar politiskajiem spēkiem, par ko liecina maksātnespējas procesu administratoru apjomīgie ziedojumi politiskajām partijām. "Turklāt likumpārkāpumu piesegšana novērojama arī augstākajā valsts pārvaldes līmenī," paziņojumā norāda ĀIPL izpilddirektors.
Greiškalns vērš uzmanību, ka pašlaik politiskajā līmenī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana un vājā procesu uzraudzība netiek skatīta kā samilzusi problēma. Taču uz problēmām maksātnespējas procesu administrēšanā un uzraudzībā norāda gan Eiropas Komisija, gan ārvalstu investori, gan bijušais finanšu ministrs. Pēc Latvijas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD par to runās arī šī organizācija. "Tikmēr Latvijas varasvīriem nav vēlmes šo jomu sakārtot, lai gan par šo tēmu tiek runāts ļoti bieži," secina ĀIPL izpilddirektors.
Viņš uzsver, ka pašlaik situācija maksātnespējas procesu administrēšanas sakārtošanas jomā pielīdzināma ugunsgrēka dzēšanai, pienesot ūdeni ar uzpirksteņiem. "Labs piemērs ir Tieslietu ministrijas aprīlī iesniegtais priekšlikums Saeimā maksātnespējas procesu uzraudzību nodot Maksātnespējas administrācijai. Izskatot priekšlikumu atbildīgajā Saeimas komisijā, tam atbalsta nebija. Tas liecina, ka politiskajā līmenī nav vēlmes esošos trūkumus novērst," skaidro Greišklans. Pēc viņa domām, lai gan likumi ir uzlaboti, ieviešot virkni izmaiņu, un pašlaik likumu vide ir nevis slikta, bet viduvēja, problēmas maksātnespējas procesu uzraudzībā un kontrolē nav novērstas.
Pēc ĀIPL izpilddirektora domām, arī nesen piešķirtais amatpersonas statuss maksātnespējas procesu administratoriem būtiski neuzlabos maksātnespējas procesu uzraudzības kvalitāti. Amatpersonu deklarācijas pašlaik netiek analizētas, salīdzinātas un kontrolētas, tādējādi cerētie uzlabojumi izpaliks, secina ĀIPL izpilddirektors.
Organizācijas vadītājs vērš uzmanību, ka pašreizējā situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati - Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis. Redzamākie iemesli investīciju apjomu kritumam ir uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, kā arī neskaidrības par iesaistīto pušu atbildību. Tas ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm, norāda Greiškalns.
Saskaņā ar ĀIPL veikto pētījumu laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Savukārt kopējais kreditoru neatgūto prasījumu apmērs šajā laika posmā maksātnespējas procesos lēšams ap 6,6 miljardiem eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, Latvijas valsts zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo desmit gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro.
ĀIPL ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu uzņēmumi Latvijā, kā arī ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskola. ĀIPL biedru uzņēmumi pārstāv ap 30% no tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijas uzņēmumos. ĀIPL meklē un iesaka risinājumus, lai sadarbībā ar Latvijas valdību uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi valstī. Risinājumus un priekšlikumus izstrādā darba grupas, kurās darbojas investoru uzņēmumu un ārvalstu tirdzniecības kameru pārstāvji.