Izmantojot Klaipēdas ostas iekšējās jaudas trūkumu, Latvijas tranzīta uzņēmumi var atrast savu vietu Baltkrievijas sausās ostas izveidē, atzīst ekonomikas un finanšu eksperts, bijušais Rīgas brīvostas valdes loceklis un konsultāciju uzņēmuma "Laika stars" vadītājs Vadims Jerošenko.
Viņš skaidro, ka Baltkrievija patlaban sāk nopietni domāt, kā attīstīt savā teritorijā sauso ostu. "Jā, Baltkrievijas ģeogrāfija to atļauj, un viens no iespējamākajiem partneriem varētu būt viena no lielākajām pasaules loģistikas un tranzīta kompānijām, kura bāzējas Dubajā, "Dubai Ports World"," skaidro eksperts.
Arī šajā projektā lietuvieši Latvijas kompānijām esot priekšā, taču tajā pašā laikā Klaipēdas ostas jauda nesot tik liela kā, piemēram, Rīgas ostai.
"Faktiski Klaipēdas ostas jauda, ja domājam par nopietnu attīstību, ir izsmelta. Lielus pasaules mēroga partnerus interesē teritorijas, kuras potenciāli var attīstīt. Ņemot vērā pašreizējo Rīgas ostas apgrozījumu, uzskatu, ka Rīgas ostas jaudu noteikti var vēl palielināt par 40% līdz 50%. Vai tas notiks, ir atkarīgs no pašiem," uzsver Jerošenko.
Kā ziņots, šī gada pirmajos četros mēnešos pa dzelzceļu Latvijā pārvadāti 16,5 miljoni tonnu kravu un kopējais pārvadājumu apjoms samazinājies par 21,6% salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn, kad tika pārvadāti 21,19 miljoni tonnu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā ''Latvijas Dzelzceļš''.
Tranzīta apjoms caur ostām samazinājies par 21,1% līdz 13,9 miljoniem tonnu. Importa pārvadājumos pirmajos četros mēnešos kravu apjoms samazinājies par 6,3% līdz 1,4 miljoniem. Eksporta kravu apjoms samazinājies par 27,6% līdz 415 300 tonnām.