Latvijas Banka (LB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2%, savukārt nākamajā gadā ekonomikas pieaugumu centrālā banka lēš 3% apmērā.
"Ņemot vērā jaunākos makroekonomikas datus, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad būs apmēram 2%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Tāpat Latvijas Banka šogad prognozē Latvijā deflāciju 0,4% apmērā, savukārt nākamajā gadā - inflāciju 1,3% apmērā, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. "Mūsu šā gada inflācijas prognoze ir mīnus 0,4% (iepriekšējā prognoze - 0%). 2017.gadā cenu kāpums gaidāms 1,3% līmenī," teica Rimšēvičs.
Savukārt 2017.gadā, ņemot vērā sagaidāmo ārējā pieprasījuma kāpumu, ekonomika, pēc Rimšēviča teiktā, varētu augt straujāk - par 3%.
Viņš arī atzīmēja, ka tādējādi zemas izaugsmes periods Latvijā pagarināsies - jau kopš 2014.gada Latvijas IKP izaugsme ir zem 3%.
Tāpat Rimšēvičs norādīja, ka pēdējā laika Latvijas makroekonomiskie dati ir bijuši vāji - pēc IKP sarukuma 2015.gada ceturtajā ceturksnī arī 2016.gada pirmā ceturkšņa dati ir bijuši izteikti vāji, proti, pieaugums bijis vien par simbolisku 0,1%.
"Tas nozīmē to, ka diemžēl piepildās scenārijs, par kuru jau iepriekš mēs bijām brīdinājuši – 2016.gads iezīmēsies kā lēnākas izaugsmes gads. Izaugsmes tempu kritumu nosaka vairāki apstākļi - gan joprojām sarežģītā situācija ārējos tirgos (eksportā), gan arī vērojamais pārrāvums investīciju projektu realizācijā, kas saistīti ar Eiropas fondu finansējumu un sekojošais būvniecības apmēru kritums. Arī mazumtirdzniecības pēdējā laika veikums atpaliek no mājsaimniecību atalgojuma kāpuma, kas norāda uz mājsaimniecību tieksmi uzkrāt līdzekļus," sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents arī minēja, ka tuvojas beigām laiks, kad straujāku attīstības tempu ļāva uzturēt dažādie darbaspēka izmaksu līmeņi.
"Tālākai ekonomikas izaugsmei būs nepieciešami produktivitātes uzlabojumi. Tātad, no vienas puses, augstākas kvalitātes investīcijas kapitālā (modernākas iekārtas utt.). No otras puses, īpaši ņemot vērā demogrāfisko situāciju, liela nozīme vidējā un ilgtermiņā būs tam, kā Latvija rīkosies ar tās rīcībā esošo vērtīgāko resursu - cilvēkkapitālu. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas Banka pēdējā laikā ir aktīvi iesaistījusies diskusijās, kas skar veselības aprūpes un izglītības jomas," teica Rimšēvičs.
Martā Latvijas Banka samazināja Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam no 2,7% līdz 2,3%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
