Nozare sasniegusi savu zemāko punktu, stāsta zvejnieks  (18)

Andersona ģimene dienā sagatavo ap 150-200 kilogramiem zivju svaigā veidā un vēl ap 100 kilogramiem kūpinājumu. No vietējām zivīm kastēs atrodamas vimbas, brekši, lucīši, mencas un reņģu līdzinieces moivas. "Piemēram, gadus 10,15 atpakaļ mēs ar tēvu ar vienu murdu varējām 300 zušus nozvejot. Pagājušogad visā sezonā es noķēru sešus zušus. Es nezinu, vai tā ir tīrā patiesība, bet tā es esmu dzirdējis, ka dāņi un franči, kad tie mazuļi atgriežas ar tām straumēm, izķer tos mazuļus, saliek audzētavās un tai skaitā es tagad pērku dāņu zušus," stāstīja Andersons. Ziemas mēnešos viņš pērk arī siļķes un skumbrijas.

Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamentā raidījumam noliegts, ka piekrastē zivju nozveja būtu sarukusi. Kopējā masa, izslēdzot no saraksta reņģes, ko līdz šim lielā mērā realizēja Krievijas tirgū, bet tagad samaļ miltos, pērn sasniedza 638 tonnas. Šis apjoms krietni neatšķiras no laika pirms 10 un 15 gadiem. Tomēr atsevišķu zivju sugu nozveja krietni samazinājusies, tostarp, plekstes, laša, vimbas, plauža un zandarta. Taču citas sugas tīklos iemaldās biežāk, piemēram, menca, lucītis un citu sugu zivis, tostarp invazīvā suga, kas ievesta no Melnās jūras - apaļais jūras grundulis.

Lielu kaitējumu zvejnieku rūpalam nodara roņi, kas vērtīgākās un lielākās zivis no tīkliem izēd. Tāpat nozvejas apjomu ietekmē arī savulaik Eiropas Savienības (ES) finansētā veco kuģu un laivu sagriešanas programma.

Kā vēsta raidījums, jaunas laivas piereģistrēt ir sarežģīti, jo to neļauj ES likumdošana. Zvejnieki pārpērk viens no otra veco laivu dokumentus, lai varētu paplašināt biznesu. ZM gan plāno šo kārtību atvieglot. "Ja zvejnieks nezvejo vairākus gadus ar šo kuģi, mēs viņu varam izņemt no šī zvejas kuģu reģistra, kas veicinātu to, ka tie, kas vēlētos palielināt savu zveju, varētu griezties un tad mēs varētu piešķirt," skaidroja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Viņš skaidro, ka izsniegto licenču skaits nemainās, tomēr daudzi zvejnieki savas laivas vienkārši neizmanto un jūrā iet retāk, jo zvejas rīkus piepilda jūras grunduļi, ko pārdot vietējā tirgū ir grūti.

Savukārt kā cīnīties ar roņiem, pagaidām nav skaidrs.

Andersons stāsta, ka daļa viņa kādreizējo biedru pēc laivu sagriešanas un sliktākas nozvejas devušies peļņā uz Norvēģiju. Viņš pats gan noskaņots optimistiski. Kaimiņš atļāvis izmantot viņa teritoriju piekļūšanai pie jūras, un tur ir nostiprināts ceļš, izveidota ērtāka piebraukšana - viss, lai varētu zvejot arī turpmāk.