Lai gan saskaņā ar statistiku piekrastē nozveja nav sarukusi, zvejnieku saimniecības "Lucītis" īpašnieks Andis Andersons, kurš ir zvejnieks trešajā paaudzē, pārliecināts, ka šobrīd nozare sasniegusi savu zemāko punktu, tā sestdien vēsta raidījums "LNT Ziņas".
Andersona ģimene dienā sagatavo ap 150-200 kilogramiem zivju svaigā veidā un vēl ap 100 kilogramiem kūpinājumu. No vietējām zivīm kastēs atrodamas vimbas, brekši, lucīši, mencas un reņģu līdzinieces moivas. "Piemēram, gadus 10,15 atpakaļ mēs ar tēvu ar vienu murdu varējām 300 zušus nozvejot. Pagājušogad visā sezonā es noķēru sešus zušus. Es nezinu, vai tā ir tīrā patiesība, bet tā es esmu dzirdējis, ka dāņi un franči, kad tie mazuļi atgriežas ar tām straumēm, izķer tos mazuļus, saliek audzētavās un tai skaitā es tagad pērku dāņu zušus," stāstīja Andersons. Ziemas mēnešos viņš pērk arī siļķes un skumbrijas.
Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamentā raidījumam noliegts, ka piekrastē zivju nozveja būtu sarukusi. Kopējā masa, izslēdzot no saraksta reņģes, ko līdz šim lielā mērā realizēja Krievijas tirgū, bet tagad samaļ miltos, pērn sasniedza 638 tonnas. Šis apjoms krietni neatšķiras no laika pirms 10 un 15 gadiem. Tomēr atsevišķu zivju sugu nozveja krietni samazinājusies, tostarp, plekstes, laša, vimbas, plauža un zandarta. Taču citas sugas tīklos iemaldās biežāk, piemēram, menca, lucītis un citu sugu zivis, tostarp invazīvā suga, kas ievesta no Melnās jūras - apaļais jūras grundulis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
