Kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni 50 punktus – tas ir mērāms 49,45 punktu apmērā. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki, jo indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti, liecina “Citadele Index” pētījums.
Pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai, un dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā minētais pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.
Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, minēts pētījumā. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks, savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki. Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji, kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā.
Savukārt ražotāji Lietuvā noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā. Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski un Latvijā – gandrīz optimistiski, tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā, gan Latvijā. Turklāt Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.
"Lietuvas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji pēdējos gados ir bijuši diezgan līdzīgi, taču mūsu aptaujas rezultāti norāda uz atšķirībām uzņēmēju noskaņojumā. Vislielākās noskaņojuma atšķirības vērojamas būvniecības nozarē, kur Latvijas uzņēmēji ir ievērojami pesimistiskāki par Lietuvas kolēģiem, lai gan pēdējos ceturkšņos būvniecības apjomi kritušies gan Latvijā, gan Lietuvā. Ievērojami optimistiskāks Lietuvas būvnieku noskaņojums, visticamāk, skaidrojams ar noturīgāku privātā sektora pieprasījumu un ātrāku jaunā ES fondu līdzekļu apguves uzsākšanu, nekā Latvijā," pētījuma datus skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijas vismazāko uzņēmumu, kas nodarbina līdz deviņiem cilvēkiem, vadītājiem noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā ir uzlabojies, bet pasliktinājies – lielo uzņēmumu vadītājiem; tiem noskaņojums pasliktinās jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas. Neraugoties uz šo tendenci, tieši lielajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir salīdzinoši visoptimistiskākais skats gan uz pašreizējo situāciju, gan nākotni. Lietuvā vislabākais noskaņojums – un šajā gadījumā izteikti labāks nekā Latvijā – arī ir lielo uzņēmumu vadītājiem, tas ir 58,57 punkti.
Pētījumā secināts, ka lauku uzņēmēji Latvijā jūtas labāk nekā Lietuvā. Latvijā uzņēmēji visoptimistiskāk noskaņoti ir Pierīgā un Vidzemē. Savukārt Lietuvā vislabākais uzņēmēju noskaņojums ir Viļņā. Salīdzinājumam – Rīgas uzņēmēju skatījums uz tagadni un nākotni nav tik pozitīvs un cerību pilns – mērāms 49,66 punktu apmērā. Kurzemē un Zemgalē uzņēmēji ir drīzāk pesimistiski un Latgalē – vispesimistiskākie.
"Latgalē izteikti sliktāks noskaņojums jau vērojams vairākus gadus un tas nav nekāds jaunums, bet šogad pozitīvu rādītāju iezīmē Latvijas lauku uzņēmēji, kas strādā ārpus pilsētām; laucinieku noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā nozīmīgi uzlabojies un raksturojams kā optimistisks. Un Latvijas lauku uzņēmēji jūtas optimistiskāk nekā lauku uzņēmēji Lietuvā," stāsta tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Gan Latvijas, gan Lietuvas uzņēmēji kopumā ir pesimistiski par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Taču būtiskākā atšķirība starp Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem ir viņu prognozē par izmaiņām savu uzņēmumu apgrozījumā, Lietuvas uzņēmēji par to ir optimistiski, bet Latvijas – caurmērā vēl pesimistiski, liecina pētījuma secinājumi. Tajā pašā laikā uzņēmēji abās valstīs biežāk atzīst, ka nākamo sešu mēnešu laikā darbā pieņems jaunus darbiniekus.
"Latvijas ekonomiskās izaugsmes mērķis ir vidējā termiņā panākt sabalansētu 5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ik gadu," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
"Lai to sasniegtu, ir nepieciešams ilgtspējīgs un ilgtermiņa izaugsmes modelis, kas balstās uz līdzsvarotu izaugsmi; iekšējo resursu pārdali attīstības nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitatīvu ES fondu resursu izmantošanu; labu uzņēmējdarbības vidi, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu; kā arī eksporta veicināšanas iespējām, piedaloties globālās vērtību ķēdēs ar augstāku pievienoto vērtību ražošanā un attīstot augstas kvalitātes produkciju. Tāpat ir jāveido un jāattīsta jaunas konkurētspējas priekšrocības, balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām. Un šie ir rīcības virzieni, kuros strādājam," turpina Aleksejenko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
