Par skandalozo Salu tilta kompleksa remontdarbu iepirkumu pērn saņemtas trīs sūdzības

Pirmo no sūdzībām, kuru pagājušajā gadā saņēma un vēlāk izskatīja IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, iesniedza Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts", kas izteica pretenzijas saistībā ar "LNK Industries" minēto pārlieku īso iepirkuma darbu izpildes termiņu, uzskatot, ka nav iespējams veikt iepirkumā aprakstītos ietvju un nobrauktuvju izbūves darbus 14 dienu laikā.

Otro sūdzību iesniedza SIA "Rīgas Tilts", kas iesniegumā izteica pretenzijas attiecībā uz to, ka Satiksmes departaments ir izvēlējies piedāvājumu, kas ir par 302 000 dārgāks nekā "Rīgas Tilta" piedāvājumus, lai gan tajā pašā laikā departaments minēja, ka priekšroka tiks dota saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam.

Trešo sūdzību iesniedza SIA "Tilts", kas raidīja pārmetumus Satiksmes departamenta virzienā par to, ka konkursa uzvarētāju piedāvājumā ir norādīti nesamērīgi īsi un faktiski nerealizējami darbu izpildes termiņi, tādēļ, pēc SIA "Tilts" pārstāvju domām, uzvarētāja piedāvājums bija jāatzīst par neatbilstošu un jānoraida, jo nav iespējams realizēt konkursā iekļauto darbu apjomu 14 dienu laikā, kas ir sešas reizes īsāks par Satiksmes departamenta noteikto 90 dienu termiņu darbu izpildei.

IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija nolēma, ka neviena no iesniedzēju prasībām par konkursa rezultātiem nebija pamatota, tādēļ komisijai nebija tiesiska pamata aizliegt vai ierobežot Satiksmes departamentu slēgt līgumu ar "LNK Industries".

Noslēgtais līgums par Salu tilta kompleksa būvdarbu veikšanu paredzēja, ka par 1,5 miljoniem eiro tiks veikta ietvju norobežojošo bloku nomaiņa tiltā pār Daugavu un Mazo Daugavu, seguma remontdarbi Zaķusalas krastmalas posmam, ratiņu nobrauktuvju un trepju izbūve Zaķusalā, kā arī betona bruģa seguma izbūve tiltā pār Daugavu, Mazo Daugavu un Zaķusalā.

Kā ziņots, 2015. gada septembrī "LNK Industries" uzvarēja Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par būvdarbiem Salu tilta kompleksā.

2014. gada maijā pilnsabiedrība "LNK Industries Group" uzvarēja Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par Salu tilta renovāciju. Iepirkuma līgumcena bija 8,74 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā KNAB paziņoja par kādu sāktu kriminālprocesu saistībā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā. Kā noskaidroja LETA, starp aizturētajiem bija vismaz viena Satiksmes departamenta amatpersona un četri būvkompānijas "LNK Industries" darbinieki.

"LNK Industries" valdes loceklis Davids Lipkins piektdien preses brīfingā pavēstīja, ka KNAB veiktās izmeklēšanas darbības pret "LNK Industries" darbiniekiem veiktas saistībā ar Rīgas domes iepirkumu par papildu darbiem Salu tilta rekonstrukcijā.

Lipkins skaidroja, ka Salu tilta rekonstrukcijai bija divi iepirkumi - "lielais konkurss" par tilta rekonstrukciju vairāk nekā astoņu miljonu eiro vērtībā, kā arī "mazais konkurss" par papildu darbiem, tostarp gājēju galerijas rekonstrukciju, aptuveni pusotra miljona eiro vērtībā. KNAB izmeklēšana esot saistīta ar pēdējo no tiem.

Lipkins apstiprināja, ka KNAB aizturējis četrus "LNK Industries" darbiniekus uzņēmuma darba vietā.

Tāpat Lipkins kategoriski noliedza iespēju, ka uzņēmuma darbinieki varētu būt iesaistīti kukuļdošanā un noraidīja aizdomas kā nepamatotas. "Pret uzņēmumu notiek ļoti asa konkurences cīņa gan Lietuvas, gan Latvijas tirgū. Neizslēdzu, ka arī šīs apsūdzības ir konkurences karu izpausme un negodprātīgi biznesa paņēmieni. To izpausmes ir visdažādākās - sākot ar jau vairākkārt uzņēmuma objektiem uzsūtītajām Valsts darba inspekcijas pārbaudēm, kurās netika atklāts nekas pretlikumīgs, un beidzot ar šodienas darbībām," sacīja Lipkins.

Kā ziņots, IUB informācija liecina, ka 2015. gada septembrī "LNK Industries" uzvarēja Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par būvdarbiem Salu tilta kompleksā. Iepirkuma līgumcena ir 1,5 miljoni eiro. 2014. gada maijā pilnsabiedrība "LNK Industries Group" uzvarēja arī Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par Salu tilta renovāciju. Iepirkuma līgumcena ir 8,74 miljoni eiro.

Pēc KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka teiktā, Latvijā sāktajā kriminālprocesā figurē gan ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, gan kukuļa došana, gan kukuļa ņemšana, gan dienesta viltojums. Streļčenoks norādīja, ka personas sadarbojas un sniedz liecības. Vairāk detaļu Streļčenoks neizpauda, jo patlaban vēl notiek procesuālas darbības.