Vasarāju iekūlums būs vidējs; laba raža varētu būt griķiem, uzskata agronoms

Arī vasaras miežu raža varētu būt mazāka - vidēji 3,3 tonnas no viena hektāra salīdzinājumā ar 3,5 tonnām pirms gada, bet auzu - 2,6 tonnas no hektāra, kas būs pērnajā līmenī.

Toties ievērojami - par 7000 hektāru pieaugušas griķu platības. Griķi šogad iesēti 17 000 hektāru, turklāt pateicoties tam, ka griķus sēja pēc salnām, lietus nodrošināja tiem nepieciešamo mitrumu, tādēļ raža solās būt laba - vidēji 1,1 tonna no hektāra.

LLKC eksperti norāda - ar vasaras kviešiem šosezon apsēti 151 300 hektāri, kas ir mazāk nekā pērn, kad bija 166 000 hektāru. Vasaras mieži sēti mazāk - 94 300 hektāros salīdzinājumā ar 99 000 hektāru pērnajā sezonā.

Kā norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis, maijā Latvijas reģionos lietus bijis tikai dažviet. Izņēmums ir Kurzeme un Zemgale, kur lietavas bija, tādēļ vasarāji tur izskatās cerīgāk, turklāt tie sēti pāris nedēļu agrāk nekā citviet, tādēļ spējuši izmantot pavasara augsnes mitrumu un attīstīties labāk. Sausuma un augsto temperatūru dēļ vasarāji kopumā tomēr cerojuši sliktāk.

Vasaras rapsi reģionos pašlaik apdraud krustziežu spīduļu invāzija. Ja sējumus veiksmīgi nosmidzinās ar insekticīdiem, varēs cerēt uz prognozētajām divām tonnām no hektāra. Šogad vasaras rapsis iesēts 25 800 hektāros.

LLKC eksperti norāda - patlaban mitruma ir pietiekami un augi beidzot sākuši izmantot tiem iepriekš doto minerālmēslojumu. Pēc tā, cik veiksmīgi augi atkopsies, varēs vērtēt arī tādus ražas rādītājus kā graudu raupjums un kvalitāte.

Kā jau ziņots, Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniegusi visu laiku rekordu - trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014.gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāru, bet arī ievērojams vidējās ražības no viena sējumu hektāra kāpums. Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā.