"Baltic Taxi" pārstāvis Jānis Naglis un "Smile taxi" un "Avoiss" pārstāvis Aleksejs Ignatjevs norāda, ka pašlaik "Taxify" un "Uber" tipa pakalpojuma piedāvātas iespējas nav precīzi regulētas Latvijas normatīvajos aktos, potenciāli radot vēl plašāku ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē.
"Jautājums ir atklāts – ja visi, kas maksā par taksometru licencēm, pērk licenču kartiņas, iziet skaitītāju verifikāciju, kalibrēšanu un divreiz gadā automašīnas tehnisko apskati, pārstās to darīt un ar dispečeriem izmantos "zvans draugam" principu, vai atbalstāms būtu arī šāds solis? Kā ar šoferu algām un nodokļu kontroli, atbildību pasažiera priekšā, pakalpojuma drošību?" min kompānijās.
Nozares pārstāvju ieskatā kvalitatīva kopbraukšanas pakalpojuma regulējuma ieviešana Latvijas normatīvajos aktos aizņems vairākus gadus. "Lietuvā un Igaunijā darbojas vien pilotprojekti kopbraukšanas pakalpojumu sfērā, un šobrīd šajās valstīs regulējuma ieviešana ir tikai procesā," min taksometru kompāniju pārstāvji.
Taksometru nozare atbalsta vienādus spēles noteikumus visiem un uzsver, ka nozares situācijas reālai sakārtošanai jābūt ekonomikas ministra prioritātei.
"Svarīgi ir pabeigt efektīva regulējuma ieviešanu taksometru biznesam, kas valstī jau darbojas – ir izdarīts liels darbs un atlicis vien pēdējais solis regulējuma ieviešanā no 1. janvāra," uzsvērts paziņojumā.
Taksometru nozares piedāvātais īpašā nodokļa risinājums, ko tagad atbalsta Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ar nākamo gadu ļaus ievērojami un efektīvi mazināt ēnu ekonomiku un palielināt nodokļu ieņēmumus, uzskata nozarē.
Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens trešdien parakstīja sapratnes memorandu ar kopbraukšanas nozares uzņēmumu pārstāvjiem - uzņēmuma "Uber" Baltijas valstu vadītāju Ennu Metsaru un "Taxify" reģionālo vadītāju Latvijā Juri Krūmiņu.