'Delfi' pēta aviācijas biznesu: Trīs Baltijas valstis – trīs priekšstati, kā pareizāk lidot  (32)

Igaunija zaudēja Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātam lietā par negodīgu valsts atbalstu, un no vecās nacionālās lidsabiedrības pelniem izveidoja jaunu, izliekoties, ka nekas nav bijis. Lietuva paziņoja, ka viņiem nevajag savu aviokompāniju, ja reiz šis bizness ir tik zaudējumus nesošs, toties mērķtiecīgi meklē varenu investoru savām trim lidostām. Latvija izglāba no nāves "airBaltic", piesaistot finanšu investoru, un plāno ar jauno "Bombardier" floti dominēt visā reģionā.

Nav iespējams prognozēt, kura valsts izrādīsies uzvarētāja cīņā par pasažieru plūsmām un to atstāto naudu valsts ekonomikā. Toties iespējams pastāstīt sīkumos to, kā Igaunija, Lietuva un Latvija nonāca tur, kur tās ir.

Pēc Padomju Savienības izjukšanas "Aeroflot" vietējā nodaļa tika pārveidota par uzņēmumu "Estonian Air", kurš eksistēja 24 gadus līdz bankrotēja 2015. gada rudenī. "Estonian Air" tika nodibināta 1991. gadā un 1992. gadā jau bija pilnībā atdalījusies no "Aeroflot". Pirmos četrus gadus uzņēmums izmantoja vecās, no "Aeroflot" mantotās krievu ražojuma lidmašīnas – 12 "Tu-134", četras "Jak-40" un vēl vairākas "An-2". Vairums, cik vien ātri iespējams, tika pārdotas, jo apstākļos, kad jaunu lidojumu tīklu vajadzēja izveidot no nulles, uzturēt tik lielu floti bija bezjēdzīgi.

Pēdējā krievu ražojuma lidmašīna ar "Estonian Air" krāsām devās lidojumā 1996. gadā, un pēc tam flote sastāvēja tikai no rietumos izgatavotiem lidaparātiem. Pirmais pilnīgi jaunais "Boeing 737-500" tika iepirkts 1995. gada jūnijā. Deviņdesmito gadu otrajā pusē "Estonian Air" flotē bija "Boeing 737" un mazie "Fokker".

"Estonian Air" nebija vienīgā aviosabiedrība, kas deviņdesmitajos sāka darbību Igaunijā. "ELK Lennuliinid" kopš 1991. gada ar padomju ražojuma lidmašīnām veica lidojumus uz Helsinkiem, Sanktpēterburgu, Maskavu un Minsku. Vēlāk šis pats uzņēmums uzsāka iekšzemes lidojumus un čartera pakalpojumus. Kompānija beidza darbību 2001. gadā īsi pēc tam, kad viena no tās lidmašīnām "An-28" cieta katastrofu Hijumā salā, bojā ejot diviem pasažieriem, izdzīvojot 15.

Lai gan bija vēl vairāki mēģinājumi izveidot citu Igaunijas aviosabiedrību, tie visi cieta neveiksmi, un vienīgi "Estonian Air" turpināja attīstīties.

"Estonian Air" valsts īpašumā palika līdz 1996 gadam, kad notika daļēja privatizācija. 49% ieguva "Maersk Air", 17% – investīciju banka "Cresco" un atlikušie 34% palika Igaunijas valsts īpašumā. 2003. gadā "Maersk" savu daļu pārdeva aviokompānijai "SAS", 2010. gadā to pašu izdarīja "Cresco". Tajā pašā gadā "SAS" atpārdeva savu akciju lielāko daļu Igaunijas valstij, un akciju sadalījums bija – 90% Igaunijai un 10% "SAS".

Jāteic godīgi – "Estonian Air" reti kad strādāja ar peļņu. Valdība regulāri kopš paša sākuma veica finanšu injekcijas kompānijā. Ja šādas subsidēšanas nebūtu, "Estonian Air" jau sen būtu bankrotējusi smagās parādu nastas dēļ. Pirmais ar peļņu noslēgtais gads bija 2001., kad tika uzrādīta aptuveni miljonu eiro liela peļņa. Turpmākajos gados tā bija pat vēl nedaudz lielāka, bet 2005. gads izrādījās pēdējais, kad uzņēmums beidza gadu ar peļņu. 2010. un 2015. gados bija pelnoši vasaras mēneši, bet peļņa bija pārāk maza un bija jau par vēlu.

Visus gadus "Estonian Air" bija uzņēmums ar lielāko tirgus daļu Tallinas lidostā. Pat vēl bankrota gadā "Estonian Air" pārvadāja 23,8% no Tallinas lidostu izmantojušajiem pasažieriem. Pietam "Estonian Air" beidza lidojumus 2015. gada 7. novembrī, kamēr citas lidsabiedrības šajā statistikā iekļautas ar visa gada rādītājiem.

Kompānija nekļuva un nekļuva pelnoša, lai cik dažādu pieeju un stratēģiju tika izmēģināts. Konkurence bija smaga, un Igaunijas tirgus maziņš. Valdības pieeja bija turpināt subsidēšanu, lai uzturētu uzticamus gaisa savienojumus ar Tallinu.

Lielākos zaudējumus aviokompānija cieta 2012. gadā – 49,2 miljonus eiro. Šajā laikā uzņēmums aizrāvās ar agresīvu plānu padarīt Tallinu par reģionālu savienojumu mezglu (piemēram, dažas mazas Somijas pilsētas tika iesaistītas lidojumu tīklā). 2013. gadā zaudējumi bija 8,1 miljons eiro, bet pēdējā pilnas darbības gadā 2014. – 10,4 miljoni eiro.

Igaunijas Valsts kontrole maijā publicēja Igaunijas aviācijas nozares pārbaudes rezultātus, secinot, ka valdības lēmumi "Estonian Air" sakarā bijuši nepārdomāti un nauda piešķirta bez loģiska pamatojuma, kā to atgūt.

Izskatās, ka Igaunijas valdība vienkārši vēlējās paveikt to pašu, ko latvieši izdarīja ar "airBaltic", taču tas nenostrādāja. Eiropas Komisijas atzinumā teikts, ka Igaunijas argumenti ir nepieņemami, un ir mazas cerības, kā "Estonian Air" jebkad spēs izdzīvot bez valsts pastāvīgas palīdzības. Savukārt šāda palīdzība ir pret Eiropas Savienības konkurences likumdošanas principiem.

Igaunijas valdība, paredzot Eiropas Komisijas negatīvā lēmuma tuvošanos, izstrādāja plānu, ka "Estonian Air" bankrota gadījumā sāks darbu jauna, pilnībā valsts īpašumā esoša nacionālā lidsabiedrība. Šo jauno uzņēmumu sauc "Nordica" un tas lielā mērā darbojas tāpat kā "Estonian Air", lai gan nosaukums un čaula ir mainīti.

Nākamajā dienā pēc tam, kad "Estonian Air" 2015. gada 7. novembrī veica savu pēdējo lidojumu, sāka darbību "Nordic Aviation", kuru šogad martā pārdēvēja par "Nordica". Jaunais uzņēmums (patiesībā – divi uzņēmumi, no kuriem viens uztur lidmašīnas, otrs pārvalda reisus) kā sākotnējo ieguldījumu saņēma 72 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas.

Stratēģija joprojām ir vecā – piedāvāt uzticamus savienojumus no Tallinas uz vairākām nozīmīgām Eiropas pilsētām, uz kurām igauņi vēlas lidot. Otrs "Nordica" nozīmīgs rūpals ir lidmašīnu izīrēšana lielākām aviosabiedrībām. Valsts Kontrole jau kritizējusi valdību, ka tai nav kārtīga biznesa plāna, ko iesākt ar "Nordica".

Lai gan uzņēmums jau darbojas sešus mēnešus, tā finanšu rezultāti sabiedrībai nav atklāti, kas vedina uz aizdomām – rādītāji varētu būt ļoti slikti. "Nordica" vēsta, ka rādītāji tāpat neko nepastāstītu par patieso stāvokli, jo jebkuram uzņēmumam sākotnēji esot daudz "vienas reizes izdevumu", bet bez šiem "vienas reizes izdevumiem" aviokompānijas darbība būtu kaut kur "pa nullēm". Ekonomikas ministrs Kristens Mihals izteicies, ka "Nordica" sāks pelnīt 2019. gadā.

Attiecībā uz "Rail Baltica" Igaunijā nav noteikušas nopietnas diskusijas, kā tas atsauksies uz aviopārvadājumu nozari.

Salīdzinājumam: Ja 2015. gadā kopumā Tallinas lidostā lielākās kompānijas pārvadāja šādu pasažieru daļu:

tad 2016. gada aprīļa mēnesī tas jau izskatās šādi:

Citi nozīmīgi pārvadātāji, kas lido uz Tallinu ir "SAS", "Turkish Airlines" un "EasyJet".