Līdz šim ir apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām 2,97 miljardu eiro apmērā, liecina valdībā piektdien apstiprinātais ziņojums par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai BNS norādīja, ka līdz šim ir apstiprināti 76 MK noteikumi, kas aptver gandrīz 70% Latvijai 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES fondu investīciju apjoma. ES fondu finansējuma ieviešanu regulējošie MK noteikumi ir galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai. Savukārt līdz šā gada beigām ir mērķis nodrošināt MK noteikumu apstiprināšanu līdz 90% no plānošanas periodā pieejamā ES fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā.
FM atzīmēja, ka ES fondu investīciju regulējums vairākām jomām ir izstrādāts ātrāk, nekā plānots, kā rezultātā projektu iesniegumu atlases visās jomās kopumā šobrīd norit sekmīgi un ar pieaugošu tempu. Tāpat saskaņā ar plānoto investīciju ieviešanas laika grafiku ES fondu projektu maksājumu salīdzinoši lielākais apjoms paredzams 2016. gada otrajā pusē. Uz šī gada 30. jūniju ir apstiprināti gandrīz visi iepriekš kavētie MK noteikumi – visus MK noteikumu apstiprināšanas kavējumus plānots novērst jūlijā.
"Savukārt, novērtējot projektu iesniegumu vērtēšanas un līgumu slēgšanas procedūru efektivitāti, secināts, ka pašreiz vidējie termiņi funkciju veikšanai ir īsāki nekā normatīvajos aktos paredzēts. Piemēram, iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pabeigusi vidēji 27 darbdienu laikā (normatīvajos aktos – 66 darba dienas), bet līgumu slēgšana nodrošināta 17 darbdienu laikā (normatīvajos aktos – 30 darba dienas)," norādīja ministrijā.
Vienlaikus tiek risināti vairāki aktuāli jautājumi attiecībā uz investīciju uzsākšanu atsevišķās nozarēs. Attiecībā uz "Latvijas Dzelzceļš" elektrifikācijas lielā projekta sagatavošanas kavējumiem Eiropas Komisija paudusi nostāju, ka lēmums par projekta virzību, lai to varētu pagūt ieviest plānošanas perioda ietvaros, vai par alternatīviem risinājumiem šī finansējuma izmantošanā jāpieņem vasaras laikā. Lēmumu nepieciešams pieņemt, lai projekta iespējamās nesagatavošanas dēļ Latvija nezaudētu projektam atvēlētos Kohēzijas fonda 346,6 miljonus eiro.
FM atzīmēja, ka tāpat veselības nozares investīciju uzsākšanu un tajā skaitā "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas II kārtas" projekta virzību ietekmē Pasaules Bankas pētījuma rezultātu kavēšanās. Līdz ar to no Veselības ministrijas sagaidāmi priekšlikumi turpmākam skaidram, reāli izpildāmam un finansiāli racionālam darba plānam, lai nodrošinātu veselības nozares investīciju maksimāli ātru un efektīvu plānošanu.
Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu.