Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" norēķinājusies ar konsultantu "Prudentia" saistībā ar lidsabiedrībai piesaistīto investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūra BNS rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Jautājums par kompensācijas (success fee) izmaksāšanu "Prudentia" kļuva neskaidrs pēc tam, kad konsultants publiski paziņoja, ka izdevies atrast investoru "airBaltic". Satiksmes ministrija (SM) pārmeta "Prudentia" konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu, un valdība apturēja rīkojumu, ar kuru konsultants bija piesaistīts "airBaltic".
Toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kuram strīdīgais jautājums par Montāga-Girmesa piesaisti "airBaltic" maksāja amatu, kritizēja "Prudentia" darbu, uzsverot, ka konsultantam atlīdzība par investora piesaisti "airBaltic" nebūtu jāsaņem.
Arī SM valsts sekretārs un "airBaltic" kapitāldaļu turētājs Kaspars Ozoliņš iepriekš izteicās, ka "Prudentia" nebūtu jāsaņem kompensācija "airBaltic" investora piesaistē. SM ieskatā galvenais darbs investora piesaistē tika paveikts jau pēc atteikšanās no konsultanta pakalpojumiem un neesot pamata maksāt kompensāciju "Prudentia". Tāpat bijuši konfidencialitātes nosacījumu pārkāpumi.
Savukārt "Prudentia" iepriekš noraidījusi pārmetumus par konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem, uzsverot, ka attiecīgie paziņojumi tika saskaņoti gan ar aviokompāniju, gan potenciālo ieguldītāju. "Prudentia" pārmeta bijušajam satiksmes ministram Matīsam sabiedrības maldināšanu un melu izplatīšanu par uzņēmuma darbu un lomu investora piesaistē.
Pēc aģentūras BNS rīcībā esošās neoficiālās informācijas, sākotnēji "Prudentia" kompensācija par investora piesaisti bija paredzēta 2% apmērā no piesaistītās summas un, ņemot vērā Montāga-Girmesa ieguldītos 52 miljonus eiro, būtu vairāk nekā miljons eiro.
Aviokompānijā "airBaltic" nenoliedza, ka uzņēmums samaksājis "Prudentia" par investora piesaisti, norādot, ka lidsabiedrība par līgumsaistībām ar "Prudentia" saņēmusi piecus dažādu juristu atzinumus, lai nodrošinātu rīcības pareizību un atbilstību savstarpējām līgumsaistībām.
"Pēc juridisko atzinumu saņemšanas "airBaltic" ar "Prudentia" ir panācis risinājumu, kura detaļas nav iespējams izpaust līgumos noteiktās konfidencialitātes dēļ," skaidroja aviokompānijā.
Arī "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš apstiprināja, ka saistības starp "Prudentia" un aviokompāniju "abpusēji draudzīgi, bez pretenzijām" ir nokārtotas. Krastiņš gan atteicās komentēt vienošanās "ekonomiskos jautājumus", norādot, ka attiecīgā informācija ir konfidenciāla.
SM valsts sekretārs Ozoliņš uzsvēra, ka jebkāda vienošanās starp "airBaltic" un "Prudentia" ir tikai abu komercsabiedrību kompetencē.
Ozoliņš atgādināja, ka SM visas saistības ar "Prudentia" jau pārtraukusi, taču "airBaltic" komercdarbībā, tostarp kompānijas lēmumos attiecībā uz "Prudentia", ministrija neiejaucas.
Ziņots, ka maija sākumā tika pabeigta "airBaltic" pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij pieder 80% "airBaltic" akciju, bet jaunajam investoram "Aircraft Leasing 1", kas pilnībā pieder privātajam ieguldītājam Montāgam- Girmesam, pieder aptuveni 20%.
Atbilstoši Latvijas valdības un Montāga- Girmesa parakstītajam līgumam viņš marta beigās "airBaltic" ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investējusi 80 miljonus eiro.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
