Osinovskis paziņoja, ka vismaz viens uzņēmums, kurš ir reģistrēts Igaunijā un ir nodokļu maksātājs šajā valstī, pierobežā Latvijas teritorijā atklājis divus specializētos veikalus, kuros pārdod Igaunijā ražotus alkoholiskos dzērienus klientiem no Igaunijas.
"Šāda uzņēmējdarbības modeļa mērķis ir izvairīties no augstākiem akcīzes nodokļiem un pelnīt, vienlaikus kaitējot Igaunijas veselības politikai. Manuprāt, tāda rīcība ir sociāli bezatbildīga," Sesteram rakstīja Osinovskis. "Turklāt esam uzzinājuši, ka liels daudzums alkohola ar zemāku akcīzes nodokļa likmi lielā daudzumā tiek ievests pārdošanai Igaunijas ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumos. Tas ir tiešā pretrunā Alkohola aprites likumam," viņš paskaidroja.
"Kā veselības un darba lietu ministrs es atbalstu alkohola akcīzes nodokļa paaugstinājumu ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību. Bažas rada tas, ka pēc akcīzes paaugstinājuma ir pastiprinājusies pārrobežu tirdzniecība, un tādēļ mēs varētu nepanākt vēlamo pozitīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību," pamatoja ministrs.
Viņš lūdza finanšu ministru informēt Sociālo lietu ministriju par jebkādiem pasākumiem, kurus Nodokļu un muitas departaments ir veicis šajā situācijā, un par jebkādiem papildu pasākumiem vai regulējuma izmaiņām, kuras plāno Finanšu ministrija.
Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija iepriekš paziņoja, ka Igaunijā jūnijā 18% no patērētā stiprā alkohola tika iegādāti veikalos Latvijā, kur akcīzes nodoklis ir zemāks, un tas nozīmē, ka Igaunijas valsts budžets zaudē būtisku daudzumu no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.
Šogad februārī Igaunijā akcīzes nodoklis alkoholam tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt celt akcīzes nodokli alkoholam. Tas gan Igaunijā izpelnījies alkohola ražotāju un tirgotāju kritiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
