Salacgrīva turpina uzstāt uz savu variantu 'Rail Baltica' trasei; vēršas pie premjera  (15)

Tajā norādīja, ka pēc konsultācijām ar novada deputātiem Salacgrīvas novada dome neredz iemeslu mainīt pašvaldības lēmumu par "Rail Baltica II" trases novietojumu Salacgrīvas novadā (atbalstīts C5 variants) un cer uz veiksmīgām sarunām Ministru kabineta sēdē.

Salacgrīvas novada dome ir sagatavojusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, kurā aicina atbalstīt Salacgrīvas novada intereses.

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs norādīja, ka valsts institūciju pārstāvjiem nav vēlmes meklēt iedzīvotājiem pieņemamu risinājumu. "Patlaban netiek domāts par sabiedrību, bet gan birokrātiju un formālismu. Mēs aicinām Valsts prezidentu un Ministru prezidentu atbalstīt Salacgrīvas novada domes, iedzīvotāju darba grupas un ekspertu izstrādāto "Rail Baltica II" trases novietojumu C5. Mēs ceram, ka mūs uzklausīs un iedziļināsies problēmā," sacīja Straubergs.

Patlaban sākta parakstu vākšana, lai aizstāvētu novada attīstībai sapratīgu lēmuma pieņemšanu.

Salacgrīvā iecerēts īstenot "Rail Baltica II" trases alternatīvu B2-2, savukārt pašvaldība pret to iebilst tāpēc, ka tādējādi trase šķērsos daudz lauksaimniecības zemes. Tā vietā Salacgrīvas novada dome aicina īstenot trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000". Tikšanās laikā 13.jūlijā starp Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministru (VARAM), kā arī Salacgrīvas novada domes vadību netika atrisinātas domstarpības par "Rail Baltica II" trasi novadā.

SM gala lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā piedāvās "Rail Baltica II" trases alternatīvu B2-2, noraidot Salacgrīvas domes piedāvāto trases variantu. Ministrijai nav iespējas virzīt abus variantus - B2-2 ir vienīgā realizējamā trase, turklāt C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus.

Tikšanās laikā VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzīmēja, ka trases variants C5 neatbilst prasībām, tādēļ to nevar virzīt uz valdību un VARAM viedokli nemainīs.

Vienlaikus Straubergs skaidroja, ka gadu kopā ar "RB Latvija" un SM tika izstrādāta C5 trase, kā rezultātā pēc tam radās divi maršruta varianti, taču ietekmes uz vidi novērtējums izslēdza C5 realizēšanu, jo trase šķērso aizsargājamās dabas teritoriju "Natura 2000". Pēc viņa domām, B2-2 realizēšana kaitēs novada ainavai un kavēs saimniecisko darbību.

Savukārt VARAM Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Inga Belasova uzsvēra, ka aizsargāt biotopus "Natura 2000" teritorijās kļuva par Latvijas apņemšanos, iestājoties Eiropas Savienībā.

Vides pārraudzības valsts birojā atzinumā B2-2 trase atzīta par vienīgo iespējamo.

"Rail Baltica II" būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot "Rail Baltica II" pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai "Rīga", Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.

Dzelzceļa līnija plānota par elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā "Rīga" ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.