"Ja salīdzinām šo situāciju ar Klasisko cūku mēri pagājušā gadsimta 90. gados, tad slimības izplatība apstājās pie populācijas lieluma, kas bija apmēram 12-13 tūkstoši [meža cūku]. Tātad mums vēl vismaz trīs reizes būtu jāsamazina esošā populācija, lai mēs varētu cerēt, ka cūkas ir pietiekami tālu viena no otras, lai slimība nepaspētu izplatīties tālāk," pauda Balodis.
Tajā pašā laikā viņš pastāstīja, ka kopš 2013. gada, kad ĀCM tika konstatēts pirmo reizi, meža cūku skaits Latvijā ir samazinājies vairāk nekā divas reizes."Pērnajā medību sezonā tika nomedīti vairāk nekā 50 tūkstoši dzīvnieku, tas ir rekords. Novērtētā populācija ir drastiski samazinājusies - ja 2013. gadā tika lēsts, ka ir 74 tūkstoši mežacūku, tad šajā sezonā vien 32 tūkstoši," teica Balodis.
Viņš piebilda, ka PVD ir ieinteresēts vēl efektīvākās medībās, jo ne Baltijas valstīm, ne Polijai nav cita ceļa, lai novērstu ĀCM izplatību.
Balodis atzina, ka arī Eirāzijas dienvidos ĀCM turpina izplatīties. Ukrainā vīruss jau ir izplatījies 50 kilometru attālumā no Moldovas robežas, kas nozīmē, ka pēc laika slimība būs arī Rumānijā un pēcāk iekšā Eiropas Savienībā (ES) no otras puses. Ar laiku slimība varētu izplatīties visā kontinentā - visur, kur ir mežacūkas. "Protams, ir valstis, kur nav liela mežacūku populācija, tās varētu būt pasargātas, bet arī Dienvideiropā, pat Vācijā ir pietiekami liela mežacūku populācija, līdz ar to riski pastāv. Šobrīd tie nav tikai riski, bet gan zināma nolemtība," teica PVD ģenerāldirektors.
Lai ierobežotu ĀCM izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, mednieki no 2015. gada 20. novembra līdz šā gada 30. martam par katru nomedīto meža cūkas mātīti varēja saņemt 100 eiro samaksu. Izmaksas tika segtas no ĀCM apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.