"Šobrīd ir publiskots sākotnējais gāzes tirgus regulējuma piedāvājums, kas līdz tā apstiprināšanai var ievērojami mainīties. Tikmēr lielākās pārdomas rada pašreizējā Ministru kabineta noteikumu projekta iecere, kas paredz, ka klientu apkalpošanu pilnībā uzņemtos dabasgāzes tirgotājs. Galvenās raizes ir nevis par to, ka tirgotājam būtu jāuzņemas sadales sistēmas operatora apkalpošanas funkcijas, bet gan par to, vai savlaicīgi būs sagatavota nepieciešamā infrastruktūra efektīvai datu apmaiņai starp sadales sistēmas operatoru un tirgotājiem," klāstīja Bethers.
Pēc viņa teiktā, patlaban biznesa klientu segmentā Igaunijā nav pieejams tirgotāja centrisks risinājums, savukārt Lietuvā dabasgāzes tirgotājam ir iespēja deleģēt norēķinus par sadales pakalpojumu, tāpat kā tas ir iespējams Latvijas elektroenerģijas tirgus biznesa klientu segmentā. "Tirgotāja centrisks modelis var funkcionēt, un biznesa klientu segmentā viena darījuma izmērs atļauj tā administrēšanai tērēt lielākus resursus, bet tikai tad, ja ir pieejama attīstīta tiešsaistes sistēma, kurā tirgotāji var saņemt visu tehnisko informāciju par lietotāja pieslēgumu un vēsturiskajiem patēriņa datiem, kas nepieciešami piedāvājuma un līguma sagatavošanai. Šādu sistēmu ir izveidojis "Sadales tīkls" elektroenerģijas tirgū, bet zinot to, cik savlaicīgi pirms mājsaimniecību segmenta aktivizēšanas tā tika gatavota, nav paredzams, kā gāzes sadales sistēmas operators to spēs pilnvērtīgi realizēt atlikušajā laikā. Tas var aizkavēt reālās tirdzniecības sākšanu un radīt tehniskus šķēršļus," skaidroja "Enefit" vadītājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pārējie "Enefit" ierosinājumi skar esošo līgumu statusu pēc tirgus atvēršanas un papildu skaidrības ieviešanu par vairumtirgus darbību. "Esošo līgumu statusa noteikšanai pēc tirgus atvēršanas aicinām mācīties no labās un ne tik labās pieredzes, kas veidojusies kopš 2008.gada, elektroenerģijas tirgū likvidējot regulētās cenas dažādām patērētāju grupām. Savukārt dabasgāzes vairumtirgus darbību regulē gan Enerģētikas likums, gan arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, un, mūsuprāt, dažādos normatīvajos aktos ietvertais regulējums ir jāapvieno vienotā modelī," sacīja Bethers.
Pēc viņa paustā, ar nelieliem uzlabojumiem pašlaik izstrādē esošie normatīvie akti nodrošinātu funkcionējošu dabasgāzes tirgu. Ir visi priekšnoteikumi, lai 2017.gada 3.aprīlī, kad izstrādē esošie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā, Latvijas dabasgāzes tirgus kļūtu par sakārtotāko Baltijā.
"Pašlaik regulētās gāzes cenas tiks atceltas biznesa klientiem, un šis arī ir segments, uz kuru sākotnēji fokusēsim savu darbu. Arī Igaunijā "Eesti Energia" pirmos trīs gadus gāzes tirgū darbojās biznesa klientu segmentā un tikai tagad izvērtē iespējas startēt ar piedāvājumu mājsaimniecību segmentā," piebilda Bethers.
"Enefit" apņēmies līdz mēneša beigām EM nosūtīt vēstuli ar detalizētiem priekšlikumiem topošajam regulējumam. Vienlaikus uzņēmums attiecīgos noteikumus pārrunā ar arī ar saviem klientiem, kuri ir nozīmīgi gāzes patērētāji, lai novērtētu, vai patērētāju pusē ir kādi būtiski jautājumi, kuriem jau laikus būtu jāpievērš uzmanība.
Ziņots, ka EM sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un energokompānija "Latvijas Gāze" izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas mainīs esošos dabasgāzes tirgus darbības principus, no 2017.gada 3.aprīļa dabasgāzes lietotājiem nodrošinot tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.
Strādājot pie jaunā dabasgāzes tirgus regulējuma, EM mērķis ir dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu. Tāpēc kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts "tirgotāja centriskais modelis", kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs – viens līgums, viens rēķins un viena informācijas nodrošināšanas un klientu apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums patlaban tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā.
"Atgādinām, ka mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – arī pēc 2017.gada 3.aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies izvēlēties citu dabasgāzes tirgotāju, varēs turpināt saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā, pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam," informēja ministrijā.
Savukārt komersantiem būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru jāslēdz dabasgāzes tirdzniecības līgums. Līdz dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanai noteiktu laika posmu komersantiem dabasgāzes tirdzniecību nodrošinās līdzšinējais dabasgāzes tirgotājs par tā noteiktu cenu.
Ministru kabineta noteikumu projektā detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Noteikumi nosaka kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā; kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā; kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs.
EM aicina ikvienu interesentu iepazīties ar izstrādāto noteikumu projektu "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" un sniegt ieteikumus tā pilnveidošanai, lai kopīgi rastu labāko un lietotājiem ērtāko dabasgāzes tirgus atvēršanas modeli, vienlaikus rodot līdzsvaru arī starp tirgotāju un sadales operatora interesēm. EM komentārus par noteikumu projektu gaida līdz 30.jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
