Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas prakse, atdāvinot un aizdodot uzņēmuma "Pallogs" trīs gados izmaksātās dividendes teju miljona apmērā labuma guvējam – brālim, bet kapitāldaļas nepārreģistrējot, ir neierasta un raisa vairākus jautājumus, uz kuriem nav atbilžu. Tas iziet no vairāku nodokļu konsultantu teiktā portālam "Delfi", kuri piekrita vispārīgi komentēt dividenžu izmaksu aizdošanu.
Skaidrojumam jānorāda, ka par dividendēm sauc uzņēmuma peļņu, ko īpašnieki nolēmuši sev izmaksāt.
Kad uzņēmums gūst peļņu, visbiežāk pēc gada pārskata sagatavošanas tiek sasaukta dalībnieku sapulce un tiek lemts, ko darīt ar sabiedrības peļņu - ieguldīt turpmākā uzņēmuma attīstībā (reinvestēt) vai izmaksāt dalībniekiem dividenžu veidā. Ja tiek pieņemts lēmums izmaksāt dividendes, tad tās tiek sadalītas proporcionāli starp visiem dalībniekiem atbilstoši viņu kapitāldaļu apjomam un izmaksātas, klāsta "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Gan viņš, gan Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols portālam "Delfi" apliecina – līdz ar brīdi, kad dividendes tiek izmaksātas, persona ar tām var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tostarp kādam dāvināt.
"Izmaksātās dividendes nav ierasts aizdot atpakaļ tam pašam uzņēmumam, kas dividendes izmaksājis. Gadījumā, kad uzņēmumam nepieciešami līdzekļi tā attīstībai, īpašnieki lemj par dividenžu neizmaksāšanu vai izmaksāšanu mazākos apjomos," atzīst Jansons.
Par ierastu praksi viņš dēvē situācijas, kad izmaksātās dividendes tiek aizdotas citam uzņēmumam.
Dābols uzsver – arī atdāvinot kādam dividendes, šādai rīcībai jābūt racionāli pamatotai un VID mēdz interesēties, kāpēc nolemts veikt šādu dāvinājumu – dienesta ieskatā tāpat vien neko nevar dāvināt, tam nepieciešams loģisks pamatojums, lai saprastu, kāpēc persona negūst ienākumus no sava īpašuma.
"Ja naudu nolemts dāvināt citiem, par to jābūt konkrētam lēmumam," viņš saka.
Tāpat jāņem vērā fakts, ka aizdevējam – fiziskai personai par saņemtajiem procentiem ir jāmaksā 10% nodoklis.
Civillikums paredz, ka aizdevējam ir tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no aizdevuma pamatsummas. Līdz ar to – ja persona uzņēmumam aizdevusi 100 tūkstošus eiro, tad procentos var saņemt 6000 eiro gadā, tad no saņemtās summas būs jānomaksā nodoklis 600 eiro apmērā. Par nodokļu samaksu atbildīgs procentu saņēmējs, kurš ir izsniedzis aizdevumu.
Kopš 2014. gada izsniegtie aizdevumi aizdevumu saņēmējam var tikt aplikti ar nodokli, ja tie netiek atmaksāti piecu gadu laikā.
Lai arī nereti ir gadījumi, kad ģimenes locekļi – piemēram, tēvs dēlam, vai sieva vīram, izsniedz aizdevumus, Koļegovas gadījums nodokļu konsultantu vidē raisījis smaidu un tiek atzīts par neierastu praksi, kas liek uzdot jautājumus. Ekspertiem nav skaidrs viņas rīcības pamatojums, atdodot dividendēs samaksāto naudu brālim, kā arī nepārreģistrējot kapitāldaļas.
"Tāpat kaut ko atdot – tā nenotiek," norādīja kāds konsultants, kurš nevēlējās atklāt savu identitāti, piebilstot, ka uzņēmuma kapitāldaļas UR iespējams pārreģistrēt trīs dienu laikā.
Tikmēr finanšu eksperts, konsultāciju kompānijas "Laika Stars" direktors Vadims Jerošenko uzsver – Latvijā pārāk liela uzmanība tiek pievērsta nelielām lietām. "Mūsu valstī absurds ir tāds - kad zog miljonus, viss ir kārtībā, bet ja ar dienesta automašīnu ved uz bērnudārzu bērnu vai darba laikā skapi - tas jau ir noziegums. Ir jāizbeidz šī ''blusu ķeršana'' un domāšana un attieksme pret to, kas tad ir noziegums, jāmaina pēc būtības," viņš saka.
Jānorāda, ka pati Koļegova noliedz jebkādas nelikumības un izvairīšanos no nodokļiem.
"Tas, ko esmu darījusi, atbilst gan tiesību, gan ētikas normām. Es neesmu darījusi neko tādu, par ko man jākaunas," savus darījumus šonedēļ Latvijas Radio skaidroja VID vadītāja amata kandidāte. Viņa arī uzsvēra, ka jau sākta "Pallogs" kapitāldaļu nodošana brālim.
Saskaņā ar Koļegovas deklarācijām kopš 2013. gada viņa dividendēs no SIA "Pallogs" saņēmusi 940 tūkstošus eiro – 320 tūkstošus eiro 2015. gadā, 380 tūkstošus eiro 2014. gadā un 240 tūkstošus eiro 2013. gadā.
700 tūkstoši eiro šajā laikā ir atdāvināti, bet deklarācijā par 2013. gadu norādīts, ka "Visa nauda, kas ir saņemta no uzņēmuma SIA "Pallogs" dividendēs, ir aizdota SIA "Cones Construction" uzņēmumam, kā arī brāļa ģimenei (Lienai Zudānei) ģimenes mājas būvniecībai".
Savukārt 2011. un 2012. gada deklarācijās nav norādīts, ka Koļegova būtu guvusi ienākumus no dividendēm, taču jau iepriekš minētais papildinājums par naudas aizdevumu deklarācijās ir minēts.
2010. gadā viņa dividendēs saņēmusi gandrīz 132 tūkstošus eiro, kas aizdoti SIA "Cones Construction" un brāļa ģimenei.
Savukārt "Cones Construction" ir pilnībā Koļegovas brālim Mārim Zudānam piederošs uzņēmums, liecina "Lursoft" informācija.
Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) VID ģenerāldirektora amatam oficiāli izvirzīs Valsts vides dienesta vadītāju Koļegovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
