LU vienojusies ar LNK par Zinātņu centra būvniecību 21 miljona eiro vērtībā  (10)

"Veiksmīgi sadarbojoties ar pilnsabiedrību "LNK Industries Group", 2015. gada 28. augustā tika nodota ekspluatācijā pirmā kampusa ēka - Dabaszinātņu akadēmiskais centrs. Tā būvniecības laikā "LNK Industries Group" apliecināja savu profesionalitāti un spēju gan noteiktajos termiņos, gan labā kvalitātē uzbūvēt ļoti sarežģītu ēku," norāda LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Kitija Gruškevica.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma noteikumiem LU 8. jūlijā uzsāka sarunu procedūru, kuras rezultātā pieņēma lēmumu par Zinātņu centra ēkas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību par kopējo līgumcenu 21 167 161 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

"Attīstības pamatideja ir veidot vienotu, modernu un atvērtu studiju un zinātnes vidi, kas uzlabos dažādu zinātņu nozaru sadarbību un veicinās jaunu starpnozaru studiju programmu veidošanu, kā arī novērsīs līdzšinējo sadrumstalotību un samazinās infrastruktūras uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas. Kampusa izveides rezultātā LU rīcībā būs platības ziņā mazāka, bet daudz modernāka un LU darbiniekiem un studentiem ērtāka vide. LU kampuss nodrošinās atvērtās pieejas tehnoloģijas un inovācijas pārneses iespējas, kur nākotnē pārietu arī zinātniskie institūti, kas ir vērsti uz lietišķo pētījumu attīstību," skaidroja Gruškevica.

Salīdzinot ar kampusa pirmo ēku, jaunajā ēkā paredzēti vairāki funkcionāli un tehniski uzlabojumi, piemēram, paaugstināta ēkas energoefektivitāte, ieplānota gaisa mitrināšanas sistēma, modernākas vājstrāvas sistēmas un fasādes apdares risinājumi.

Turpinot sadarbību "ar sevi pierādījušu būvuzņēmēju", plānots saglabāt vai pat paaugstināt būvniecības kvalitāti, kā arī savlaicīgi uzsākt Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu, iekļaujoties plānotajos projekta termiņos, uzsver universitātes pārstāvji.

Zinātņu centra ēkas izveidei plāno piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2014.-2021. gada plānošanas perioda finansējumu. Zinātņu centra ēka funkcionāli un pēc apjoma būs līdzīga Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkai. Jaunajā ēkā tiks izvietotas dzīvības zinātņu institūti un fakultātes.

Studiju un zinātniskā darba koncentrēšana vienotos kampusos ir izplatīta tendence augstākās izglītības un zinātnes modernizācijai. Līdz ar Torņakalna kampusa izveidi LU būs piedzīvojusi lielākās pārmaiņas tās pastāvēšanas vēsturē. Atbilstoši LU kampusa apbūves plānojumam teritorijā paredzētas trīs studiju un zinātnes ēkas, vairākas viesnīcu un apartamentu ēkas, tehnoloģiju pārneses centrs un sporta centrs. Apbūves metā noteiktas galvenās vadlīnijas ēku izvietojumam, to savstarpējai saiknei, noteikts ielu tīkls atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam, doti priekšlikumi transporta infrastruktūras uzlabošanai, t.sk. esošās un jaunās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posma izbūvei uz estakādes un jauna gājēju un riteņbraucēju tilta izbūvei pāri Daugavai.