Latvijas tranzīta biznesu Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica II" neietekmēs, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" teica Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.
"Es šobrīd neredzu nekādu nākotnes efektu no šī projekta realizācijas," pauda asociācijas izpilddirektors.
Tostarp Leiškals atzīmēja, ka nav skaidrs, kādas kravas "Rail Baltica II" trasē varētu pārvadāt. "Es neesmu pārāk optimistisks attiecībā uz to, ka šis būs tranzīta biznesa projekts. Man šāda optimisma nav. Es nezinu, kas tās ir par kravām un uz kurieni tās dosies," viņš sacīja.
Tāpat asociācijas izpilddirektors norādīja, ka "Rail Baltica II" vairāk ir politisks un investīciju projekts. "Domāju, ka tas drīzāk ir politisks projekts, kā arī tas ir investīciju projekts apmēram miljarda eiro apmērā un Latvijas ekonomikai, acīmredzot, kaut kāda daļa no visa šī atlēks," viņš teica.
"Rail Baltica II" būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot "Rail Baltica II" pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai "Rīga", Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.
Dzelzceļa līnija plānota par elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā "Rīga" ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.