Līdz ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa infrastruktūras līniju "Rail Baltica" vairākos Latvijas novados būs iespējams veidot jaunas industriālās zonas, portālam "Delfi" pavēstīja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.
Plānotāji industriālo zonu attīstības iespējas saredz Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados.
"Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa "Rail Baltica" izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai," klāstīja "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, atgādinot, ka trases novietojums tika veidots sadarbībā ar 15 novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Pēc viņa teiktā, Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, kā arī Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa.
"Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs "VIA Baltica" tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība," minēja Balgalis.
"Rail Baltica" projekta pārstāvji arī uzsvēra, ka visi zemju īpašnieki, kurus skars "Rail Baltica" trase, tiks informēti personīgi, un jau septembra sākumā plānots sazināties ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt "Rail Baltica" būvniecībai.
Papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot e-pastu info@railbaltica.info vai zvanot pa tālruni 22177238.
Jau vēstīts, ka kopējais "Rail Baltica" trases garums Latvijas teritorijā būs 263 kilometri. Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, piecus kilometrus uz austrumiem no Ainažiem, bet Lietuvas robežu tā šķērsos Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.
Projektā plānots atsavināt 800 fizisko personu īpašumus, kas ir krietni mazāk, nekā plānots sākotnēji – 2000. Vidējā atsavināmā platība fiziskajām personām būs viens hektārs.
Veidojot "Rail Baltica" trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un "Starptautiskajā lidostā "Rīga"".
Tāpat ziņots, ka projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.
"Rail Baltica" būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
