Valdība otrdien Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijai "Rail Baltica" ar citām saistītajām būvēm noteica nacionālo interešu objekta statusu, kā arī apstiprināja sliežu trases novietojumu Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar likumu nacionālo interešu objekts ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Līdz šim nacionālā interešu statuss piešķirts sešiem objektiem, tostarp valsts robežas joslai gar ārējo Latvijas sauszemes robežu un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga" lidlauka teritorijai".
Vienlaikus valdība otrdien izskatīja un apstiprināja "Rail Baltica" novietojumu. Ministri uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvjus un skatījās informatīvu video par "Rail Baltica" plānoto novietojumu un darbību Rīgā.
Līdz šim Salacgrīvas novada domes, SM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji nav vienojušies par "Rail Baltica" trases novietojumu novadā.
Salacgrīvā iecerēts īstenot "Rail Baltica II" trases alternatīvu B2-2, savukārt pašvaldība pret to iebilst tāpēc, ka tādējādi trase šķērsos lauksaimniecības zemes. Tā vietā Salacgrīvas novada dome aicina īstenot trases C-5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000".
Lai gan valdības sēdē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidroja, ka nav iespējams atbalstīt C-5 variantu, Ministru kabinets uzdeva VARAM kopā ar SM un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C-5 posma īstenošanas iespējamību.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) LTV raidījumā "Rīta Panorāma" otrdien skaidroja, ka Latvijai nevajadzētu "norakstīt" Salacgrīvas novada domes piedāvāto alternatīvo "Rail Baltica" trases novietojumu. Viņš pauda, ka VARAM pārstāvjiem būtu jādodas uz Briseli un jācīnās par trases C-5 variantu.
Jau vēstīts, ka kopējais "Rail Baltica" trases garums Latvijas teritorijā būs 263 kilometri. Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, piecus kilometrus uz austrumiem no Ainažiem, bet Lietuvas robežu tā šķērsos Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.
Projektā plānots atsavināt 800 fizisko personu īpašumus, kas ir krietni mazāk, nekā plānots sākotnēji – 2000. Vidējā atsavināmā platība fiziskajām personām būs viens hektārs.
Veidojot "Rail Baltica" trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un "Starptautiskajā lidostā "Rīga"".
Tāpat ziņots, ka projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Netieši maršrutā ir iekļauta arī Somija, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Skandināvijas valstīm.
"Rail Baltica" būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
