Uz Latvijas autoceļiem neveikto darbu apjoms jau pārsniedz astoņus miljardus eiro, portālam "Delfi" pavēstīja biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
LCB aicina Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju vienoties par Autoceļu fonda atjaunošanu, atstājot 80% iekasēto nodokļu nozarei, vai arī izšķirties par citu finansēšanas modeli, lai nepieļautu neveikto remontu apjoma palielināšanos.
LCB ieskatā nav apstrīdami ekspertu secinājumi, ka "ceļi brūk ātrāk, nekā tos atjauno" un "telpas ekonomijai vai papildu naudas iegūšanai, optimizējot kādu no apakšprogrammām, nav". Turklāt ceļu lietotāju samaksātie nodokļi gadā pārsniedzot 500 miljonus eiro, bet ceļu uzturēšanai un atjaunošanai vidēji tiek piešķirti tikai 36% no iekasētās=.
"Valsts finansējums pēdējo 12 gadu laikā nav pieaudzis un ir tāds pat kā 2002. gadā, kad tika likvidēts speciālais budžets - Autoceļu fonds," norāda LCB.
LCB uzskata, ka efektīvākais problēmas risinājums būtu Autoceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana. "Tomēr lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama politiskā griba, un tās trūkuma gadījumā sapņi par labiem ceļiem beigsies pēc kārtējā Finanšu ministrijas iebilduma, ka "naudas nav" jeb, precīzāk, ka ministrija ceļu lietotāju samaksātos līdzekļus izlietos citiem mērķiem," atzīst biedrībā.
LCB uzsver, ka, nenosakot ceļu finansēšanas modeli un avotus, Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupas ieteikumus sagaida "Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014. – 2020. gadam" liktenis, kas netiek pildīta.
Jāņem vērā arī tas, ka 2014.-2020. gada plānošanas periodā ceļiem atvēlētie Eiropas Savienības (ES) resursi būs izlietoti jau 2018. gada beigās. Tas nozīmē, ka 2019. gadā ceļiem paredzētais visu līdzekļu kopapjoms samazināsies trīs-četras reizes, uzsver LCB.
"Ceļu nefinansēšanas politika apdraud jau tā problemātiskās iespējas nākošajā ES plānošanas periodā (2021.-2028. gadā) vispār runāt par ES naudu ceļiem," norāda ceļu būvētāji, atgādinot, ka, apspriežot līdzekļu piešķiršanu esošajam plānošanas periodam, Eiropas Komisija (EK) norādīja, ka apšauba ES līdzekļu piešķiršanas lietderīgumu, ja pati Latvija neinvestē no sava valsts budžeta ceļu uzturēšanā un atjaunošanā. Toreizējā Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma solījusi pakāpeniski palielināt līdzfinansējumu no valsts budžeta, taču tas nav darīts.
"Ja politiķiem pietrūks gribas pieņemt skaidru lēmumu, ne tikai turpinās brukt ceļi, bet arī ies bojā ceļu būves nozare, tiks atlaisti kvalificēti darbinieki, kurus, pat atjaunojot finansējumu, nebūs iespējams dabūt atpakaļ iepriekšējās darba vietās," uzsver LCB.
Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupas secinājumi par iespējām īstenot ilgtspējīgu ceļu politiku trešdien tiks iesniegti satiksmes ministram Uldim Augulim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
