Būvniecības apmērs Latvijā pirmajā pusgadā sarūk par 18,9%  (8)

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 19%. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7%, ko eksperti skaidro ar būvapjoma kritumu nedzīvojamo ēku būvniecībā par 9,7%. Savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9%.

Inženierbūvju produkcija otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājās par 33,8% un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2%, tiltu un tuneļu būvniecībā – par 41,2%, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 32,7%.

Statistikas dati liecina, ka maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība pieauga par 33,9%, bet vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 12,7%.

Gada otrajā ceturksnī izsniegtas 496 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 93,4 tūkstoši kvadrātmetru, kas, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika posmu, ir par 80 būvatļaujām mazāk. Paredzamā platība sarukusi par 22,3%.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita jaunajai būvniecībai 2016. gada otrajā ceturksnī izsniegtas 363 būvatļaujas ar paredzamo platību 71,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegta 51 būvatļauja ar kopējo paredzamo platību 61,2 tūkstoši kvadrātmetru, kas ir par deviņām būvatļaujām mazāk un par 18,8% mazāku paredzamo platību. Lielākā daļa no izsniegtajām būvatļaujām rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai bija jaunbūvēm – 32 būvatļaujas, kopējā paredzamā platība – 43,2 tūkstoši kvadrātmetru.