Lai gan vērojamas pozitīvas tendences, piemēram, banku kredītportfeļa kāpums, rūpniecības pieaugums, deflācijas izzušana, tomēr iedzīvotāju patēriņa pieaugums ir lēns un tautsaimniecība stagnē.
"Tik lielus un ilgstošus kritumus parasti redz dziļas recesijas laikā, bet šoreiz tas galvenokārt it pašu izraisītas ES fondu ieplūdes kavēšanās dēļ," avīzei skaidrojis "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītājas vietniece Ieva Vēja gan norāda uz nenoteikto ārējo situāciju, kas mazina investoru vēlmi ieguldīt Latvijā.
Savukārt Latvijas bankas ekonomists Igors Kasjanovs skaidro, ka līdz šim Latvijas ekonomikas izaugsmi virzīja privātais patēriņš, ko iepriekš veicināja nodarbinātības un atalgojuma kāpums. Tagad izaugsmi virza zemās naftas cenas, tomēr šī faktora ietekme mazināsies.
Kazāks gan uzsver, ka ģeopolitiskie riski un ES fondu ienākšanas kavēšanās gan ir tikai aisberga redzamā daļa, daudz nopietnāka ir nespēja savlaicīgi īstenot pārdomātas strukturālas pārmaiņas.
Šogad Latvijas Bankas prognoze Latvijai paredz iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
