Valsts turpina cīnīties par 'KVV Liepājas Metalurgs' aizdotajiem miljoniem  (25)

10,7 miljonus eiro no ķīlas – "Alfa bankas" garantiju – Valsts kase realizēja jau šī gada janvārī, bet aprīlī tā ieguvusi vēl 25,7 tūkstošus eiro.

Galvotais kredīts aptuveni 73 miljonu eiro apmērā Itālijas bankai "UniCredit MedioCredito" par AS "Liepājas metalurgs" saistībām gan nav vienīgās ukraiņu saistības pret Latviju. "KVV Liepājas metalurgs" (KVV LM) ir vēl arī valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumu parādi, kas 7. augustā bija mērāmi 1,81 miljona eiro apmērā, tai skaitā parāda summa 1,78 miljonu eiro apmērā, attiecībā uz kuru piemērots tiesiskās aizsardzības process.

VID "KVV Liepājas metalurgam" piemērojis aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tikmēr Ukrainas uzņēmums, cenšoties aizstāvēt ieguldītās investīcijas un atņemtās ķīlas, sola vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Pašlaik, turpinot sagatavošanās procesu arbitrāžas strīdam pret Latviju, "KVV Group" advokāti strādā pie pierādījumu bāzes noformēšanas.

Latvija vēloties uzņēmuma bankrotu

Ukraiņu kompānija draud ar tiesvedību pret Latviju, taču vienlaikus piebilst, ka tajā pašā laikā veicot visas iespējamās darbības, lai strīdīgos jautājumus noregulētu ārpustiesas ceļā, saglabājot mierizlīguma iespēju.

Uz portāla "Delfi" jautājumu, kas ir "visas iespējamās darbības", uzņēmuma pārstāvji konkrētu atbildi nesniedz, vien nu jau kārtējo reizi norādot, ka valsts kavējot uzņēmuma atgūšanās iespējas, kā arī paužot uzskatu, ka Latvija vēloties Ukrainas kompānijas bankrotu.

"Sākot ar februāri, notiek sarakste starp KVV LM un valdību. Bijušas trīs paplašinātā formāta tikšanās Finanšu un Ekonomikas ministrijās. Katru reizi tika sagatavoti KVV LM priekšlikumi un pozīcijas argumenti, taču valdība rūpnīcas priekšlikumus vai nu ignorēja, vai nu noraidīja," stāsta uzņēmuma preses sekretāre Natalja Napadovskaja. Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka Valsts kase šos priekšlikumus dēvējusi par vēlmju sarakstu, kā arī norādījusi, ka tajā nav neviena vērā ņemama piedāvājuma, kā uzņēmums varētu strādāt turpmāk.

Kopš aprīļa, kā apgalvo Napadovskaja, valdība atsakās tikties ar "KVV Group" advokātiem.

"Tas notiek, lai arī tieši kopš 24. aprīļa tiek skaitīts sešu mēnešu laiks līdz pamatprasības iesniegšanai un tieši šajā brīdī pusēm būtu jāmēģina vienoties. Tā ir starptautiska Eiropas Savienības (ES) likumu prasība. Laikam visi atpūšas? Valdība cer uz bankrota procedūru, kurai sākoties, vairs nebūs strīda objekta. Vēl jo vairāk, kreditori ir sākuši realizēt ķīlas īpašumus. Pašsaprotami – par pazeminātām cenām," kompānijas neapmierinātību pauž preses pārstāve.

Šī gada septembrī gaidāma tiesas sēdē, kurā arī būs skaidrība, vai turpināsies uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP) vai arī tiks ierosināta maksātnespēja.

Ziņots, ka Liepājas tiesa nolēmusi KVV ierosināt TAP lietu. Savukārt "KVV Group" maksātnespējas lietā tiesa apturējusi tiesvedību, ņemot vērā, ka ierosināta uzņēmuma TAP lieta. Uzņēmuma maksātnespēju tiesā prasīja apsardzes pakalpojumu sniedzējs "G4S Latvia". Ukraiņiem līdz 30. augustam tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots TAP pasākumu plāns.

Kā liecina zemesgrāmatas dati, arī citi KVV LM kreditori negaida - šī gada jūnijā bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "Hortus RE" īpašumā reģistrēti kopumā vairākus miljonus eiro vērti nekustamie īpašumi, kas līdz tam piederēja KVV LM.

Katrai prasībai sava cena

Dana Reizniece Ozola (ZZS), kura 2015. gada laikā, kad ukraiņu uzņēmēji Latvijā piedzīvoja smagāko krīzi, bija ekonomikas ministre, sarunā ar '"Delfi" nepiekrīt kompānijas pārstāvjiem un norāda, ka, viņasprāt, valsts metālapstrādes uzņēmumam bijis ļoti labs sadarbības partneris.

"Tika apkopotas visas iespējas, ko katra ministrija varēja piedāvāt "Liepājas Metalurgam", viņu darbības nodrošināšanai. Katrai prasībai ir sava cena," uzsver ministre.

"Tādus elektroenerģijas nodokļu atvieglojumus, kā prasīja "Liepājas Metalurgs", praktiski nebūtu iespējams nodrošināt, arī saimnieciski ne, jo valsts atbalsta ierobežojumi neļauj vienam uzņēmumam dot stipri lielākas priekšrocības nekā citiem, tāpat, ja kāds maksā mazāk, tas nozīmē ka mājsaimniecībām, citiem ražošanas uzņēmējiem tas rēķins būtu jāapmaksā," skaidro Reizniece-Ozola.

"Manuprāt, nevar pārkāpt valsts un sabiedrības intereses, tādēļ vien, lai uzņēmēji – akcionāri –būtu pilnībā apmierināti. Tādā ziņā es domāju, ka ļoti korekti strādāja Ekonomikas ministrija (EM). Es domāju, ka darīja maksimumu, visu laiku notika dialogs, tika mēģināts rast risinājumus, bet pārāk konstruktīvs tas no uzņēmuma puses tas nebija," saka Reizniece-Ozola.

Tā laika premjere Laimdota Straujuma (V) portālam "Delfi" atkārto jau iepriekš izskanējušo, ka nozīmīgu lomu uzņēmuma nedienās spēlējusi nozares krīze Eiropā.

"Situācija saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" apgrūtināto darbību ir izveidojusies galvenokārt sakarā ar sarežģītajiem Eiropas, arī visas pasaules, metalurģijas nozares tirgus apstākļiem. Ņemot vērā tirgus situāciju, kā arī dažus citus apstākļus, "KVV Liepājas metalurgs" 2015. gada decembrī neizpildīja saistības pret valsti, neveicot saskaņā ar grafiku noteikto maksājumu," tā laika notikumus atceras Straujuma.

Savukārt atbildot uz jautājumu, kurš tieši būtu atbildīgs par neveiksmīgo investora izvēli un vai viņa saredz ar savu atbildību, ekspremjere savu atbildību nepiemin.

"Atbilstoši normatīvajiem aktiem, maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanas procesu, kā arī investora izvēli veica administrators, valsts šajā procesā bija iesaistīta kā nodrošinātais kreditors."

Piedāvājam aplūkot hronoloģiju, kurā norādīti būtiski pagrieziena punkti "KVV Group" uzņēmjdarbības veiksmēm un neveiksmēm Latvijā.