Laikraksts: Dzelzceļa posms Mažeiķi-Reņģe Lietuvai nav vajadzīgs  (1)

Eiropas Komisija (EK), kas izskatīja Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" kontrolētā Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" prasību noskaidrot, vai Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" (LG) ar šā sliežu ceļa demontēšanu nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū, šopavasar lika Lietuvai izvēlēties vienu no diviem risinājumiem - maksāt lielu naudassodu un atjaunot demontēto posmu vai arī reorganizēt LG, nošķirot dzelzceļa infrastruktūru un pārvadājumus saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) ceturto jeb dzelzceļa tiesību aktu paketi.

Norādīts, ka līdz ar reorganizāciju Lietuvā parādītos vairāk pārvadātāju, kuri līdz šim nav varējuši ienākt Lietuvas tirgū. Par tādu situāciju kritizēts Lietuvas dzelzceļa uzņēmums, kas, prezidentes Daļas Grībauskaites vārdiem runājot, "uzvedies kā valsts valstī". Domājams, ka reorganizācijas gadījumā LG vadītājs Stasis Dailīdka savu amatu zaudētu.

Tikmēr Lietuvas politiķi aizvien biežāk izsakās, ka 19 kilometru garā Mažeiķu-Reņģes posma liktenis nav tikai ekonomiskas dabas jautājums vien.

"Pašreizējos lēmumus varēja ietekmēt gan Polijas, gan Latvijas intereses. Lietuvai no ekonomiskā viedokļa šis posms nav vajadzīgs. Tā būtu lieka milzīgas naudas izšķērdēšana," avīzei izteicies Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Žemaitaitis.

"Orlen Lietuva" jau 2011. gadā lūdza EK noskaidrot, vai LG lēmums par minētā posma demontāžu nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū, samazinot uz Igauniju un Latviju eksportētās uzņēmuma produkcijas konkurētspēju.

Arī Latvija pauda neapmierinātību ar šiem LG soļiem, kas faktiski lieguši latviešiem iespēju pārvadāt lietuviešu kravas, norāda laikraksts.

Oficiālu izmeklēšanu par iespējamu monopoldarbības uzraudzības noteikumu pārkāpšanu EK sāka 2013. gada martā, bet šā gada maijā izvirzīja Lietuvai prasību - par Mažeiķu-Reņģes posma izārdīšanu reorganizēt LG. Pretējā gadījumā uzņēmumam par konkurences ierobežošanu nāktos maksāt naudassodu 10 % apmērā no apgrozījuma, tātad aptuveni 43 miljonus eiro, un atjaunot demontēto posmu, kas izmaksātu vēl 20 miljonus eiro.

Kopš 2008. gada rudens, kad minētais sliežu ceļš tika demontēts, LG apgalvo, ka tāds lēmums balstīts uz drošības apsvērumiem. Proti, posmā, kas pēdējoreiz kapitālo remontu pieredzējis 1972. gadā, sliežu ceļa stāvoklis aizvien pasliktinājies, un 2004. gadā vilcieniem pieļaujamais ātrums samazināts no 80 līdz 40 kilometriem stundā, bet 2007. gadā īpaši bīstamās vietās pat līdz 25 kilometriem stundā. 2008. gada 5. septembrī tur konstatēts sliežu ceļa bojājums, bet 12. septembrī īpašas tehniskās revīzijas laikā atklāti trūkumi, kas apdraudējuši satiksmes drošību un likuši raizēties par ekoloģiskās katastrofas iespējamību, tādēļ satiksme šai posmā apturēta, bet mazliet vēlāk, labojot uzbēruma defektus, demontētas sliedes.

Uzņēmumam "Orlen Lietuva", kas savu produkciju pa šo ceļu veda uz Latviju, piedāvāts cits maršruts caur Jonišķiem, kas gan ir krietni garāks - aptuveni 150 kilometru, un pārvadājumu pakalpojumus tas var saņemt tikai no LG.

Lai gan dzelzceļa kompānija uzsver, ka šīs situācijas dēļ noteikusi uzņēmumam "Orlen Lietuva" zemākus tarifus, pēdējais žēlojas, ka saņem mazākas atlaides nekā konkurenti, turklāt zaudējis iespēju izmantot citu pārvadātāju, konkrēti Latvijas dzelzceļnieku pakalpojumus.

VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) šopavasar lēsa, ka gadījumā, ja Lietuva atjaunotu šo posmu, LDz gadā varētu papildus iegūt 1,5 miljonus tonnu kravu. Savukārt Latvijas ostas varētu pārņemt "Orlen Lietuva" kravas, kas šobrīd tiek vestas caur Klaipēdu.

LG apgalvo, ka nodrošinājis uzņēmumam "Orlen Lietuva" visus nosacījumus, lai tas varētu vest savu produkciju uz Latviju. Vienlaikus Lietuvas dzelzceļa kompānija uzsver, ka nevar strādāt ar zaudējumiem.

"Ja Reņģes posms tiktu atjaunots, pa to tiktu pārvadāts mazāk par vienu 50 vagonu vai naftas produktu cisternu sastāvu dienā. Šādā gadījumā ir bezjēdzīgi runāt par ekonomisko izdevīgumu, jo tikai infrastruktūras uzturēšanas izmaksas vien pārsniegtu ieņēmumus par kravu pārvadāšanu," laikrakstam apgalvojis LG ģenerāldirektora padomnieks Darjus Tarasevičs, norādot, ka 2009. gadā LG un "Orlen Lietuva" parakstījušas līgumu, kurā vienojušās par "abām pusēm pieņemamu komerciālu lēmumu".

Izeju no situācijas abas kompānijas meklē sarunās, kuras tika pārtrauktas pavasarī, bet atsāktas augusta sākumā. Vēl šomēnes tās cer vienoties par pārvadājumu tarifiem un papildu pakalpojumu cenām un atrisināt arī savstarpējās finansiālās pretenzijas.

Ne viena, ne otra puse sarunu gaitu nekomentē.

Polijas izdevums "Rzeczpospolita" jau pavasarī ieminējās, ka Reņģes problēmas risinājums nav vienīgais šo sarunu mērķis, lai gan oficiāli norādīts tieši tas. Uzsverot, ka jaunais "PKN Orlen" prezidents Vojcehs Jasiņskis, kas viesojās pie Lietuvas premjera, ir ietekmīgs valdošās partijas "Likums un taisnīgums" pārstāvis, avīze cita starpā pieminējusi arī abu valstu attiecībās bieži skarto jautājumu par poļu uzvārdu rakstību Lietuvā.

Šo sarunu politisko aspektu minējis arī Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs. Vēl pirms kāda laika viņš izteicās, ka Latvijai, kas cer pārņemt daļu kravu, Eiropas Komisijā esot "ietekmīgs lobists" - viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Pagājušajā mēnesī Lietuvas ministrs arī paziņoja, ka, atjaunojot Mažeiķu-Reņģes posmu, varētu rasties problēmas saistībā ar Latvijas pusē nesakārtoto dzelzceļu. "Reņģes jautājums ir svarīgs, bet, atjaunojot remontējamo Reņģes posmu, var rasties problēmas tādēļ, ka Latvijas daļā būs dzelzceļa posms, ko tehniski nav iespējams ekspluatēt," viņš sacīja, runādams par paredzamo "Orlen Lietuva" un "Lietuvos geležinkeliai" sarunu atsākšanu.

"Lietuvos geležinkeliai" nekādās diskusijās par pašreizējo situāciju neielaižas. "Sarunu konteksts ir sarežģītāks, nekā tas pasniegts publiskajā telpā," avīzei atzinis LG ģenerāldirektora padomnieks Darjus Tarasevičs. ""Lietuvos geležinkeliai" pirmām kārtām ieinteresēta ienesīgā darbībā, kravu un pasažieru pārvadāšanā un uzņēmuma pārvaldītās Lietuvas valstij piederošās infrastruktūras uzturēšanā. Diemžēl šobrīd nevaram atklāt vairāk sarunu detaļu," teikts atbildē, ko viņš atsūtījis laikrakstam.

Tikmēr "Nordea" bankas galvenais ekonomists Žīgimants Maurics norādījis, ka pušu intereses šajā situācijā iezīmējas ļoti skaidri. Uzņēmumam "Orlen Lietuva" vajadzīga alternatīva naftas produktu transportēšanai ar "Lietuvos geležinkelia" un Klaipēdas ostas starpniecību - pieaugot konkurencei, tas varētu cerēt uz mazākiem izcenojumiem un uzlabot darbības rezultātus.

Latvijai ir savas intereses, tur darbojas trīs ostas - Rīgā, Ventspilī un Liepājā, turklāt pēdējā ir tādā kā "trešā brāļa" situācijā. "Dzelzceļa atzars no Lietuvas uz Latviju varbūt pavērtu iespēju piesaistīt vairāk tranzīta kravu," spriedis analītiķis.

Kā uzskata Maurics, īslaicīgā perspektīvā Lietuva būtu ieinteresēta pēc iespējas lielāku kravu plūsmu ar "Lietuvos geležinkeliai" starpniecību novirzīt uz Klaipēdas ostu.

"Taču, raugoties ilglaicīgā perspektīvā un ņemot vērā arī citus aspektus, teiksim, sadarbību ar kaimiņvalstīm citās jomās, lielāka konkurence, iespējams, dotu arī lielāku labumu starpvalstu attiecībām," viņš norādījis.

"Protams, tas atkarīgs arī no prasmes panākt vislabākos nosacījumus," piebildis ekonomists.

Savukārt Seima Ekonomikas komitejas deputāts Jurģis Rāzma skeptiski vērtējis prezidentes Grībauskaites izteikumus, ka LG savas intereses vērtē augstāk par valsts vajadzībām.

"Apsūdzības, ka "Lietuvos geležinkeliai" darbojas kā "valsts valstī" man izklausās smieklīgas. Lai kāds parāda, ka šis uzņēmums nav izpildījis kādu satiksmes ministra rīkojumu vai valdības izveidotās LG valdes lēmumu. Domāju, ka valdība, premjers, satiksmes ministrs šo situāciju lieliski zina. Ja pastāvētu loģiski pamatojami argumenti, ka Reņģes posms pēc iespējas drīzāk jāatjauno, "Lietuvos geležinkeliai" jau būtu saņēmis norādījumu to nekavējoties paveikt. Ja politiķi nav pieņēmuši konkrētus lēmumus, nedomāju, ka būtu korekti par to vainot uzņēmumu," izteicies deputāts.

Viņš atgādinājis, ka lēmumus par Reņģes posma iesaldēšanu savas darbības beigās pieņēma sociāldemokrātu premjera Ģedimina Ķirķila valdība, bet konservatīvo premjera Andrjus Kubiļus vadītajam ministru kabinetam jau pašā sākumā nācās ķerties pie ekonomiskās krīzes radītajām problēmām un diez vai viņš būtu spējis parūpēties par dzelzceļa atjaunošanu.

"Tagad, premjerministra Aļģirda Butkeviča valdības laikā, manuprāt, nav bijis nekādu jaunu lēmumu. Nezinu, vai var pieprasīt, lai "Lietuvos geležinkeliai", kas strādā uz komerciāliem pamatiem, pieņem nerentablus lēmumus tādēļ vien, ka vienam lietotājam tas varētu būt mazliet ērtāk," izteicies deputāts.