Iedzīvotāju parādi 2015. gada beigās veidoja 582,9 miljonus eiro, kas ir par 5,99% vairāk nekā 2014. gada beigās, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem. Pērn lielākais parādu piedziņai nodoto lietu skaits ir nācis no nebanku kreditēšanas nozares, secina centrs.
No šiem 0,58 miljardiem eiro kopējo parādu 46% jeb 266 miljoni eiro ir parādu piedzinējiem no kredītiestādēm nodotie parādi, bet 31% jeb 180 miljoni eiro no nebanku kreditēšanas nozares nodotie parādi. Kopējais parāda lietu skaits, kas iekļauts kopējā parādu portfelī ir 956 797 lietas.
Tikai 2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,9 miljoni eiro. Noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 85 081 parādu lieta par kopējo summu 110 miljoni eiro, savukārt 274 196 parādu lietas par kopējo summu 126,7 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.
Sākot ar 2015. gadu, PTAC arī uzsāka apkopot parādu atgūšanai nodoto parādu lietu skaitu dalījumā pa nozarēm. Visvairāk lietu parādu atgūšanai ir nodevuši nebanku kreditētāji - 152 007 lietas par kopējo summu 111,775 miljoni eiro, jeb 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita. Savukārt otrajā vietā pēc nodoto lietu skaita ir elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēji ar 31% jeb 112 723 ārpustiesas parādu atgūšanani nodotām parādu lietām par kopējo summu 17,370 miljoniem eiro.
Attiecībā uz atgūto parādu lietu skaitu 2015. gada 2. pusgadā, konstatējams, ka salīdzinājumā ar 2014. gada 2.pusgadu par 3 procentu punktiem pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, norāda PTAC. Kopskaitā no 945 897 parādu lietām pilnībā atgūti ir 16% no kopējā lietu skaita.
Uz 2015. gada 31. decembri kopējais parāda lietu skaits, kas iekļauts kopējā parādu portfelī ir 956 797 lietas, no kurām 30% jeb 290 361 lieta ir elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) nozarē, 30% jeb 288 226 lietas nebanku kreditēšanas nozarē.
PTAC secina, ka tirgus sakārtošana ir sekmējusi arī patērētāju izpratni par ārpustiesas parādu atgūšanu un iespējamām sekām gadījumos, ja parāds netiek maksāts, piemēram, parādnieks tiek iekļauts pakalpojuma sniedzēja parādvēstures datubāzē, kas bieži vien var būt par pamatu komersantu atteikumam patērētājam kādas preces vai pakalpojuma iegādei.
Tomēr, neskatoties uz pozitīvo tendenci, lielais neatgūto parādu lietu skaits joprojām ir ievērojams.
Ārpustiesas parādu atguvēju parādu portfelī ir iekļauti arī tādi parādi, kas ilgstošu laika periodu, var būt mērāms pat gados, tiek tikai uzraudzīti un lietas noteiktu apsvērumu dēļ netiek slēgtas vai arī nenotiek parāda atgūšana tiesas ceļā. Tas skaidrojams ar konkrētās nozares specifiku, jo ne visos gadījumos parādniekam ir iespēja nekavējoties segt savas parādsaistības, bieži vien tas notiek pēc ilgāka laika posma, kad uzlabojas parādnieka maksātspēja, skaidro PTAC.
Iestāde arī secina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem, pērn ir vērojams mērenāks parādu portfeļa apmēra tempa pieaugums, kas varētu liecināt par patērētāju maksātspējas uzlabošanos, kā arī uzņemto saistību izpildes kvalitātes uzlabošanos, kā rezultātā maksājumi tiek veikti noteiktajos termiņos un lietas nenonāk līdz ārpustiesas parādu atgūšanai.
2015. gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
