OIK reforma – EM plāno dot zaļo gaismu industriālajiem ražotājiem  (81)

Otrdien valdība skatīs EM informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai. Tajā ministrija piedāvā diferencēt OIK. Kas no jaunā risinājuma būs ieguvēji un kāda ir šī ierosinājuma būtība, skaidro portāls "Delfi".

OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalstu īsteno publiskais tirgotājs – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". Uzņēmums iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam patēriņam kā OIK maksājumu.

Lielāko daļu no Latvijas apstrādes rūpniecības struktūras veido pārtikas ražošana, kokapstrāde, kā arī nemetālistisko minerālu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana, liecina EM apkopotā informācija. Kā jauns un strauji augošs segments apstrādes rūpniecībā Latvijā ir datoru un elektronisko iekārtu ražošana.

Apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā pērn bija 12,2%, un EM prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam tas augs tikai nedaudz, sasniedzot 12,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam paredz, ka līdz 2020. gadam šim īpatsvaram būtu jāsasniedz 20%. "Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka šo mērķi mēs nevaram sasniegt," atzīst Ašeradens.

Pērn Latvijas apstrādes rūpniecības īpatsvars bija astotais zemākais ES. Kā skaidro ekonomikas ministrs, apstrādes rūpniecībā ļoti svarīga ir elektroenerģijas cena, jo īpaši energointensīvajiem uzņēmumiem, kuru produktu pašizmaksas būtisku daļu veido elektroenerģijas cenas – 10% – 30%.

Latvijā elektroenerģijas cena ir trešā augstākā ES un, kā skaidro Ašeradens, viennozīmīgi augstākā Baltijas un Skandināvijas telpā. Pērnā gada otrajā pusē Latvijā vienas megavatstundas (MWh) cena sasniedza 107,2 eiro, kas apdraud un ierobežo Latvijas apstrādes rūpniecības konkurētspēju. EM rīcībā ir informācija par virkni energointensīvo uzņēmumu, kas ražotnes uzcēluši vai plāno celt ārpus valsts robežām: "Visa energointensīvā industrija ļoti nopietni domā par [turpmākās] rīcības modeli. Nevis lai šeit kaut ko attīstītu, drīzāk viņi cīnās par izdzīvošanu vai domā par ražošanu pārcelšanu."

"Tas ir fundamentāls jautājums, kas Ekonomikas ministrijai ir jārisina. Tāpēc mēs esam domājuši par jaunu OIK tarifa modeli, kas šo jautājumu risinātu," pauž ekonomikas ministrs. EM mērķis vidējā termiņā ir sasniegt Vācijas vidējo elektroenerģijas cenu 2-20 gigavatstundu (GWh) patēriņa grupā energointensīvajiem uzņēmumiem – 79 eiro par megavatstundu.

Industriālo gala lietotāju enerģijas cena pie patēriņa 2-20 gigavatstundas kopš 2008. gada ir konstanti augusi: ja 2008. gadā cena par megavatstundu bija 71,2 eiro, tad 2015. gadā jau 107,2 eiro. Tā kā paredzams, ka OIK maksājums turpinās augt līdz 2020. gadam, valdība lēma, ka sākot ar 2014. gadu līdz 2019. gadam OIK elektroenerģijas galalietotājam tiek saglabāta 26,79 eiro par megavatstundu.

Tas nozīmē, ka obligātā iepirkuma izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotācijām no valsts budžeta. EM prognozes liecina, ka tikai 2025. gadā OIK izmaksas būs zemākas par valdības noteiktajiem "griestiem".

EM OIK jaunais sistemātiskais risinājums paredz diferencēt OIK pēc patēriņa lieluma. Kā atklāj, EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks, līdzīgs risinājums eksistē Austrijā, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām ar tā saskaņošanu Eiropas Komisijā (EK).

Patmalnieks vērš uzmanību, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir samērā augsta un fiksēta OIK – 26,79 eiro par megavatstundu. Austrijas modelis tāpat kā EM piedāvātais risinājums paredz diferencēt OIK. Proti, apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tas būtu zemāks nekā, piemēram, birojiem.

"Citās valstīs, ja tu patērē daudz elektroenerģijas, tad tev attiecīgi ir arī mazāks maksājums. Tas atspoguļojas arī konkurētspējā. Latvijā, jo vairāk tu patērē, jo proporcionāli pieaug maksājums par elektroenerģiju, kas energointensīvajiem uzņēmumiem ir nozīmīgi," norāda EM valsts sekretāra vietnieks.

EM plāno, ka līdz ar nākamā gada aprīli OIK tiks sadalīts četrās maksātāju grupās: ar 0,4 kilovoltu (kV) pieslēgumu (līdz 64 ampēriem), ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu (virs 64 ampēriem), ar 6-20 kilovoltu un 110 kilovoltu pieslēgumu.

Pirmo grupu veido mājsaimniecības, otro grupu – veikali, biroji un tamlīdzīgi, savukārt trešā un ceturtā grupa būs apstrādes rūpniecības uzņēmumi. EM piedāvā ieviest fiksētu maksu par jaudu, katrai grupai savu. Kā atzīme ekonomikas ministrs Ašeradens, tieši mājsaimniecības un lielie – energointensīvie ražotāji ir visjūtīgākie pret elektroenerģijas cenu pieaugumu.

OIK diferencēšana radītu situāciju, kad efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazinātos, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem – palielinātos. Turpmāk jaudas maksājumu radītās izmaksas daļēji segtu arī klienti, kuriem ir pieslēgumi ar nulles patēriņu, kuri to līdz šim nav darījuši, ņemot vērā, ka šiem klientiem tomēr tiek nodrošinātas pastāvīgas kopējās sistēmas izmantošanas iespējas.

Savukārt mājsaimniecībās ar 3 fāzes 20 ampēru pieslēgumu (pārsvarā privātmājas) rēķins samazinātos, ja tā patērē mēnesī virs 280 kilovatstundām. Jaunais OIK sistemātiskais risinājums paredz no mājsaimniecībām ieturēt arī noteiktu summu – jaudas maksājumu, ja elektroenerģija netiek izmantota.

Kopumā tiek prognozēts, ka rēķins par elektroenerģiju neizmainīsies vai samazināsies aptuveni divām trešdaļām no mājsaimniecību pieslēgumiem, savukārt aptuveni vienai trešdaļai no visiem klientu pieslēgumiem kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies.

Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka rēķins nepieaugs aizsargātajiem lietotājiem, tiks izstrādāti grozījumi aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismā.

EM arī aprēķinājusi provizorisko ietekmi uz juridiskajiem patērētājiem. Ar 6-20-110 kV pieslēgumu OIK maksājums juridiskajām personām samazinātos, ja pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte būs virs 16%, savukārt juridiskajiem patērētājiem ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu OIK maksājums samazinātos, ja pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte būs virs 13%.

"Astoņas stundās dienā, strādājot piecas dienas nedēļā, vidējā [pieslēguma] efektivitāte veidojas 23%," skaidro Patmalnieks. Tas nozīmē, ka pie parastā darba režīma OIK maksājums uzņēmumiem samazināsies, savukārt, ja uzņēmums darbosies vairākās maiņas, OIK maksājums par megavatstundu būs vēl zemāks.

Piemēram, ja kādas piensaimniecības pieslēguma efektivitāte būs 35%, tad gadā OIK rēķins samazināsies par 40%, savukārt, ja piensaimniecības pieslēguma efektivitāte būs 15%, tad gada OIK rēķins samazināsies vien par 10%.

Tātad, "jo tu efektīvāk izmanto savu sistēmu, jo efektīvāks tavs rezultāts," skaidro Ašeradens. Viņa ieskatā, jaunais modelis liks uzņēmējiem domāt par efektīvu pieslēguma tīkla izveidi nākotnē. "Tas izmainīs tīkla struktūru daudz efektīvāk nekā līdz šim."

"Tiklīdz kopējais patēriņš aug, mums katram samazinās pašizmaksa. Tā ir vēl viena lieta, kādēļ mums liekas ļoti svarīgi šo impulsu dot lielajiem ražotajiem. Patēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēs patērētāju situāciju," uzsver ekonomikas ministrs. "Mums ir jāsaprot, ka mums ir noteikta veida fiksētas izmaksas, kas saistītas ar tīklu un visu pārējo. Ja pieaug elektroenerģijas patēriņš, tad kopējās sistēmas izmaksas paliek lētākas."

EM paredzējusi, ka jaunais OIK risinājums labvēlīgi ietekmētu uzņēmumu konkurētspēju, jo, līdz ar tā ieviešanu, palielinātos elektroenerģijas patēriņš, kas kopumā samazinātu OIK izmaksas un budžeta dotāciju – 2019. un 2020. gadā, skaidro EM valsts sekretāra vietnieks Patmalnieks.

Jaunais mehānisms nodrošinātu ikgadēju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu aptuveni 1,7% gadā.

Politiķi OIK sistemātisko risinājumu vēl nav apspieduši. Paredzēts, ka OIK konceptuālo ziņojumu skatīs Ministru kabinetā otrdien, 30. augustā. Ja valdība to atbalstīs, tad būs jāveic grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāizstrādā metodika OIK diferencēšanai.

Plānots, ka OIK sistemātiskais risinājums stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī.