Vidējā alga Latvijā – 838 eiro; kāpums sāk bremzēties  (188)

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa Latvijā bija 813 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 824 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi – attiecīgi par 3,3 un 3,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa jeb "uz rokas" valstī bija 616 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, tā pieauga par 2,9 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,7 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6 %.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni, vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieauga visās jomās, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kur gada laikā tā saruka par 0,8%, un transporta un uzglabāšanas nozari, kur bija vērojams kritums par 0,6 %.

Straujāks algu kāpums bija ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 10% un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības pakalpojumu nozarē – par 7,9 %, kuru ietekmēja neregulāro izmaksu pieaugums. Regulārā darba samaksa šajās nozarēs gada laikā pieauga attiecīgi par 5,2% un 6,1%.

Pieaugums virs vidējā rādītāja valstī bija vērojams arī valsts pārvaldē – par 4,7%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 4,5%, apstrādes rūpniecībā – par 4% un informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 3,6 %. Pārējās jomās algu kāpums bija salīdzinoši neliels – no 1,4 % līdz 3,2 % gada laikā.

Vidējās mēnešalgas kāpuma temps šogad kļuvis lēnāks un nevienmērīgāks. Ja pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 5,9% gada griezumā, tad otrajā ceturksnī pieaugums bija tikai 3,3%, norāda "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Pēc viņas domām, algu pieauguma bremzēšanos daļēji izskaidro lēnāks minimālās algas kāpums šogad (par 2,8%). Mēnešu dati uzrāda lielu svārstīgumu. Piemēram, aprīlī algas pieauga tikai par 1,7%, bet maijā – jau par 4,7%.

"Šādas svārstības varētu liecināt par zināmu nedrošību. Būvniecības nozarē strādājošo skaits šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, bija zemāks par aptuveni 10 tūkstošiem. Lai gan citas nozares spēja nodarbināt vairāk cilvēku un kopējā nodarbinātība šogad pat nedaudz auga, bezdarba līmenis sarūk mazliet lēnāk, nekā gaidīts. Būvniecības nozare, iespējams, ir piebremzējusi noskaņojumu privātajā sektorā, kura algu kāpuma temps samazinājās vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar pirmo ceturksni, un otrajā ceturksnī bija tāds pats kā valstī kopumā," stāsta Buceniece.

"Šogad Latvijas ekonomika aug mazliet lēnāk, nekā gaidījām, ko lielā mērā ietekmē investīciju kritums. Eiropas Savienības fondu apguves aizkavēšanās vissāpīgāk ietekmē būvniecības nozari. Tomēr šī gada otrajā pusē, fondu naudai atgriežoties, būvniecības nozare sāks pamazām atgūties, kas pozitīvi ietekmēs gan ekonomikas izaugsmi, gan arī veicinās bezdarba straujāku samazināšanos. Tas radīs lielāku spiedienu uz algām, tāpēc mēs joprojām sagaidām, ka šogad algu pieaugums būs 5-6% līmenī," turpina eksperte.

Algu pieauguma temps 2.ceturksnī krasi piebremzējās un gada griezumā bija vājākais kopš 2010.gada. Iedziļinoties detaļās, izrādās, ka tas lielā mērā varētu būt saistīts mainīgu uzņēmumu pieeju nodokļu maksāšanai un nostrādātā laika reģistrēšanai, norāda "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Algu pieauguma bremzēšanās 2.ceturksnī vai varbūt tās šķietamība lielā mērā ir politikas izmaiņu rezultāts. Piemēram, 2.ceturksnī algas pat it kā samazinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, par 0,8%. Tam nav nekāda ekonomiskā izskaidrojuma, jo šī šogad ir viena no straujāk augošajām nozarēm, pateicoties eksporta kāpumam. Ir zināms, ka mikrouzņēmuma forma vispopulārākā bijusi tieši šajā nozarē, kur tās izmantošanai bija spēcīgi ekonomiskie stimuli, jo algas veido ļoti lielu daļu izdevumiem, tāpēc ir izdevīgi šādi optimizēt nodokļu izmaksas. Iespējams, ka uzņēmumi jau sākuši pielāgoties izziņotajām izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā, kas nozīmētu zemāku bruto algu līmeni, pie tādām pašām vai augošām darbaspēka izmaksām, norāda Strautiņš.

Bez minētās komercpakalpojumu nozares reģistrētās algas ir samazinājušās arī transportā, šajā gadījumā gan tas ir likumsakarīgi un atspoguļo reālus procesus. Ir zināms, ka 1.pusgadā apjomi tranzītā ir sarukuši apmēram par 1/5, tāpēc uzņēmumi ir spiesti samazināt algas, kas gan vienalga pieaug attiecībā pret reāli paveikto darbu.

Minētie efekti turpinās darboties arī gada 2.pusē, taču citi apstākļi mainīsies. Pateicoties reformai, jau 3.ceturksnī redzēsim straujāku algu pieaugumu izglītībā, kurā 1.ceturksnī tās kāpa tikai par 1,7%. Gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās celtniecībā, kurā algu kāpums bija zem vidējā (2,6%). Domājams, ka turpmākajos trīs gados situācija būs krasi pretēja, jo nāksies piesaistīt papildus darbiniekus, gan paātrinoties ES fondu apritei, gan pieaugošu darbu apjomu finansējot banku kreditēšanai, turpina eksperts.

Viņš domā, ka ļoti iespējams, ka šķietamo algu kāpuma vājumu veicinājusi arī nostrādātā darba laika legalizācija. Statistiķi šodien ziņo, ka strauji pieaudzis nostrādātais laiks pilnas slodzes izteiksmē, par 1,9%. Tas ir ievērojami vairāk nekā aizvadītā gada laikā. Turklāt tas noticis brīdī, kad strādājošo skaits, saskaņā ar darbaspēka apsekojumu, 2.ceturksnī gandrīz nav mainījies. Acīmredzot uzņēmumi ir lēmuši atskaitēs precīzāk atspoguļot nostrādāto laiku. Piemēram, tie, kuri agrāk oficiāli reģistrēja nepilnu slodzi, lai apietu minimālās algas regulējumu. Augot kopējam ienākumu līmenim, tas kļūst mazāk ierobežojošs.

Ja šādi tiešām būtu pieaudzis nostrādātais laiks, tas arī nozīmētu, ka gandrīz apstājies darba ražīguma pieaugums, jo IKP 2.ceturksnī gada griezumā pieauga (par 2,1%) apmēram tikpat, cik kopējais darba laiks. Diez vai tas ir iespējams, jo iekārtu modernizācija un darba organizācijas uzlabošana ekonomikā kopumā ir pakāpenisks, plūstošs process. Darba ražīguma kāpums nevar šādi lēkāt, ja vien pieprasījuma svārstību dēļ krasi nemainās izaugsmes temps, kas nav noticis.

Darba algu fonds 2.ceturksnī ir audzis par 5,3%, kas nozīmē, ka strādājošo kopējā reālā pirktspēja pieaugusi par 6%. Šī papildus naudas plūsma ir pietiekama, lai finansētu gan uzkrājumu, gan patēriņa kāpumu.