Autopārvadājumu likuma labojumu projektu trešdien Tautasaimniecības komisijā iesniedza koalīcijas partiju pārstāvji - Rihards Kols (NA), Ingmārs Līdaka (ZZS), Edvards Smiltēns (V) un Vilnis Ķirsis (V).
Autopārvādājumu likuma grozījumi ietver sevī kopbraukšanas un kopbraukšanas platformas definīciju ieviešanu, ka arī atrunā kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanas kārtību un prasības kopbraukšanas platformām.
Grozījumi paredz, ka kopbraukšanas pakalpojumus var sniegt jebkurš autovadītājs, kurš reģistrēts kā kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs transporta tīkla platformā. Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam.
"Esam gandarīti, ka arī Latvija ir piebiedrojusies Igaunijai un Lietuvai un vēlas ieviest atbilstošu regulējumu kopbraukšanas nozarei. Sekojot parakstītajam sapratnes memorandam starp Ekonomikas ministriju un kopbraukšanas nozari, sadarbībā ar visām koalīcijā esošajām partijām ir tapis kopbraukšanas regulējuma projekts, kas ļaus ieviest skaidrus un caurspīdīgus spēles noteikumus visiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem," portālam "Delfi" norāda "Uber" Baltijas valstu vadītājs Enns Metsars.
""Uber" ir vienmēr atvērts sadarbībai ar likumdevējiem visā Eiropā. Arī Latvijā, deputātiem izstrādājot kopbraukšanas regulējuma projektu, nācām ar saviem ierosinājumiem, kā būtu iespējams sakārtot esošo normatīvo bāzi, balstoties pieredzē, ko esam guvuši Eiropā un visā pasaulē," sacīja Metsars, kurš iepriekš intervijā portālām "Delfi" atteicās prognozēt, kad tieši būtu gaidāma kompānijas ienākšanas Latvijas tirgū.
Tāpat atzinīgus vārdus izsaka arī "Taxify" vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš: "Šai iniciatīvai ir plašāka nozīme, tā apliecina valsts stratēģisku atbalstu inovācijām un tehnoloģiju sniegtajām iespējām."
"Dalīšanās ekonomikas pamatā ir elastīgs uzņēmējdarbības veids, kas sniedz iespēju gūt peļņu plašam iedzīvotāju lokam, izmantojot savā īpašumā esošus resursus sev vēlamā laikā un vietā. Kopbraukšanas pakalpojumi ir tikai viens šādas uzņēmējdarbības piemērs, kas ir ļoti populārs visā pasaulē, un redzam lielu pieprasījumu pēc tā arī Latvijā," stāsta Krūmiņš.
"Vēsturiskā pieredze liecina, ka ilgtermiņā ieguvējas ir tieši valstis, kas nevis apkaro tehnoloģijas un jaunievedumus, bet meklē veidus, kā tās regulēt un iekļaut valsts esošajās sistēmās, lai ieguvēji būtu visi. Šajā gadījumā tie ir gan iedzīvotāji, kam ir iespēja pelnīt, gan tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem ir iespēja attīstīt ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, gan arī valsts budžets, kas gūst papildu nodokļu ieņēmumus. Ekonomikas ministrija ar šo likumprojektu ir izrādījusi iniciatīvu ierindot Latviju to valstu vidū, kas iet vienā solī ar inovācijām. Ceram, ka to saredzēs arī valdības pārstāvji," portālam "Delfi" norāda Krūmiņš.
Tikmēr Latvijas startapu asociācijas vadītāja Jekaterina Novicka norāda, ka likumdošanas iniciatīva ir nozīmīgs piemērs startapu nozares veiksmīgai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju.
"Valstij ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai atbalstītu startapu ekosistēmu un radītu labvēlīgu vidi konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai, jo šajā jomā Latvijā diemžēl pagaidām atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Svarīgi atzīmēt, ka kopbraukšanas regulējums ir tikai daļa no acīmredzami pozitīvas tendences un intereses jaunuzņēmumu jomas atbalstā, pie kā Latvijas startapu uzņēmumu asociācija kopā ar Ekonomikas Ministriju ir strādājusi pēdējos septiņus mēnešus."
"Svarīgākais šo pūliņu rezultāts atspoguļosies Jaunuzņēmumu likumā, ko arī ceram ieraudzīt valdībā jau tuvāko mēnešu laikā. Ir svarīgi, ka mazu valstu valdībām būtu jāspēj regulējumā ātrāk reaģēt uz ekonomikas inovācijām, kā piemēram "dalīšanās jeb platformu ekonomika". Praksē šobrīd vēl Latvija atpaliek no attīstītajām valstīm, kas ir daudz lielākas," uzskata Novicka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
