Latvijas ekonomika slābana – pieci vērtējumi un prognozes  (86)

"Delfi" jau vēstīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina, ka 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pieauga par 2,1% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Pēc šī paziņojuma daudzviet tika samazinātas Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2016. gadam. Milzu optimisms nevalda arī par 2017. gadu, lai gan pagaidām tiek prognozēta lielāka izaugsme un lielas cerības liktas uz būvniecības nozari, kā arī Eiropas Savienības fondiem.

"Ekonomistu apvienība 2010" pazeminājusi pērn izteikto IKP prognozi 2016. gadam, veicot izmaiņas no 2,9% līdz 2,1%, savukārt nākamgad valsts ekonomiskajai izaugsmei tiek prognozēts straujāks pieaugums – 2,7%.

Baltijas valstu ekonomiskās attīstības kvantitatīvie rādītāji šā gada pirmajā pusgadā liecina par zināmu stagnāciju, portālam "Delfi" norāda ekonomists Edmunds Krastiņš. Latvijā tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka no Eiropas Savienības (ES) fondiem saņemts par 220 miljoniem eiro mazāk nekā pērn šajā periodā. ES fondu jaunās programmas uzsākšana varētu būt galvenais faktors straujākai izaugsmei 2017. gadā.

"Vienlaikus jācer, ka Krievijas ekonomikā zemākais punkts ir sasniegts un šajā tirgū pieprasījums nemazināsies, savukārt Eiropa atgūsies no iekšējiem satricinājumiem un virzīsies uz tirdzniecības līguma parakstīšanu ar ASV. Diskusijās pieļauts arī negatīvs scenārijs, kad minētie nosacījumi neizpildās un rezultātā arī Latvijas izaugsme kļūtu lēnāka," norāda eksperts.

Investīciju aktivitāte gada sākumā bija negaidīti vārga, kā dēļ IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 2,1%, portālam "Delfi" apstiprina "Swedbank" Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, gada pirmajā pusē nodarbināto skaits ekonomikā kopumā pat mazliet pieaug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecību tēriņi pieaug. Lai gan IKP ir būtiski zemāks, nekā valdība prognozēja, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un budžetā situācija ir stabila, norāda eksperts.

"Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017. gadā Latvijas ekonomikai prognozējam 3% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018. gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%," sacījis Kazāks.

"DNB bankas" prognoze par IKP pieaugumu šogad ir pazemināta no 2,5% līdz 2,3%. Savukārt nākamgad tiek prognozēta 3,5% izaugsme, taču nebūs ne mazākajā mērā pārsteidzoši, ja nākamgad ekonomikas pieauguma temps divkāršosies, portālam "Delfi" saka "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

"Bija gaidīts, ka šogad ekonomikas pieaugumu virzīs galvenokārt privātais patēriņš, kompensējot eksporta vājumu. Realitāte izrādās diezgan atšķirīga un zināmā mērā patīkama. Patēriņš tiešām ir bijis diezgan spēcīgs, tostarp 2. ceturksnī audzis par 4,1% gada griezumā. Taču krietni labāk par gaidīto klājies eksportam," viņš turpina.

Strautiņš secina, ka lielākā eksporta nozare, kas ir apstrādes rūpniecība, pirmajā pusgadā gada griezumā augusi par 4,1% (tostarp 2. ceturksnī par 7,2%). Tāpat pieaugums bijis lielākajā daļā eksportējošo pakalpojumu nozaru. Savukārt tirdzniecība pirmajā pusgadā augusi par 4,6%, no tās valstī vairāk nekā pusi veido vairumtirdzniecība, kas lielā mērā ir orientēta uz eksportu.

"IKP izaugsme šogad līdz šim bijusi vien apmēram puse no tā, kas būtu sasniegts, ja ES fondu nauda plūstu vienmērīgi. Ekonomistiem parasti nav iespējas veikt tādus eksperimentus kā dabas zinātnēs, kur var krasi mainīt vienu faktoru un paskatīties, kas notiks. Šis gads Latvijas tautsaimniecībā ir ekonomista sapnis un murgs vienlaikus. ES fondu naudas krāna daļēja aizgriešana likusi ieguldījumiem pamatlīdzekļos samazināties par 21%. Par spīti šim eksperimentam, izaugsme ir turpinājusies, tā joprojām ir straujākā Baltijā, piebilstot, ka arī mūsu kaimiņvalstīm līdzīgs eksperiments nav pilnīgi gājis secen," norāda ekonomists.

Turpmākajam pusgadam "Nordea" bankas analītiķi paredz, ka Latvijas tautsaimniecība attīstīsies mēreni, spītējot šķēršļiem, ko globālā ekonomika ik pa laikam izvieto Latvijas attīstības ceļā. Tomēr šā gada Latvijas IKP izaugsmes prognozi "Nordea" tikko ir samazinājusi uz 2,2%.

"Izaugsmi bremzējošs faktors šogad ir būvniecība, kas otrajā ceturksnī uzrāda kritumu par 19% un ir samazinājusi savu īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā. Ne pārāk labi klājies arī operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībās," "Delfi" sacīja "Nordea" ekonomists Gints Belēvičs.

Pēc viņa domām, pirmajā gadījumā pie vainas ir stagnējošais nekustamo īpašumu tirgus ar būtisku kritumu nerezidentu aktivitātē, otrajā gadījumā lielākoties pie vainas tie paši nerezidenti, kuri būtiski samazinājuši savus noguldījumu apjomus Latvijas finanšu sektorā. Ja aizvadītā gada beigās nerezidenti Latvijas bankās turēja virs 12 miljardiem eiro, tad šobrīd šis skaitlis tikai nedaudz pārsniedz 10 miljardus, norāda eksperts.

Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka galvenais Latvijas izaugsmes dzinējspēks turpina būt patēriņš.

2016. gada 2. ceturksnī privātais patēriņš pieauga par 4%, bet valdības patēriņš noturējās iepriekšējā gada līmenī. Taču dramatiska aina valda investīcijās, kas sarūk jau otro ceturksni pēc kārtas, 2. ceturksnī samazinoties par 26%. Pozitīva aina valda eksportā, kas 2. ceturksnī palielinājās par 4%. Tomēr imports ir audzis straujāk - par 7%, kas atstāj negatīvu ietekmi uz IKP, norāda eksperts.

"Attīstības temps gada pirmajā pusē ir bijis slābans, taču tajā pašā laikā arī ne negaidīts. Ārējie faktori joprojām ir ne īpaši labvēlīgi ārējās tirdzniecības izaugsmei, un tuvākajā laikā tādi tie saglabāsies. Pārliecības trūkums ir jūtams patēriņa attīstībā, kam ir visi nosacījumi pieaugt straujāk. Taču tuvākajā laikā iedzīvotāju noskaņojumā turpinās valdīt piesardzība. ES fondu apgūšanas kavēšanās ir kritiskākais faktors, kas šogad strauji nobremzējis būvniecību nozari un investīcijas, bet turpmākajos gados draud veidot spiedienu uz izmaksām un riskus neefektīvam resursu izlietojumam," norāda Gašpuitis.

"Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt arī tranzīta nozarē, bet demogrāfija daudzām nozarēm jau iezīmē nopietnus izaicinājumus, piemēram, izglītībā. Gada otrajā pusē lēnīgais kāpums varētu nedaudz nostiprināties. Rudenī jaunu viļņošanos var nest ASV prezidenta vēlēšanas. Šā gada izaugsmes prognoze ir pazemināta līdz 2,4%. Nākamgad izaugsme, ieplūstot ES fondiem, aktivizējoties kreditēšanai, kļūs straujāka un sasniegs 3,5%. Taču tas būs vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija un var atnest negaidītus pavērsienus," turpina eksperts.