'Lido' joprojām Vācijā plāno atvērt 100 restorānus  (15)

"[Plāni atvērt 100 "Lido" restorānus Vācijā] nekur nav pazuduši. Mēs solīti pa solītim noteikti uz turieni virzāmies. (..) Kāpēc mēs runājam par 100 objektiem – mēs runājam par sistemātisku tīklveida uzņēmumu, kuram ir nemainīga kvalitāte un, kad mēs varam attīstīties tempos, kādos attīstās starptautiski "brendi", mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka sakārtojot, sistematizējot uzņēmumu, mēs to spēsim izdarīt," norādīja Auziņa.

Tāpat viņa skaidroja, ka pašlaik tiek strādāts pie mārketinga stratēģijas, lai palielinātu uzņēmuma konkurētspēju Vācijas ēdināšanas tirgū un popularizētu "Lido" zīmolu. "Šobrīd ļoti nopietni strādājam ar partneriem un gatavojam mārketinga stratēģiju – tieši nākošais solis ir "brenda" popularizēšana, jo, jā, ēdiens ir viens, bet otrs ir stāsts, ir "brends", un tagad mēs strādājam pie stratēģiskā plāna, kas ir pareizāk, jo vasara visā pasaulē ir klusa, vasarā visā pasaulē ir atvaļinājumi, tāpēc īsti jēga iepriekš to darīt nebija. Sagaidīsim septembri un tad līdz ziemai mums arī ir plāns "brenda" popularizēšanai," sāstīja "Lido" valdes priekšsēdētāja.

Taujāta par līdzšinējo divu jaunatvērto uzņēmuma restorānu un ražotnes darbību Vācijā, viņa norādīja, ka līdz šim to darbība ir bijusi pārsteidzoši laba, par spīti tam, ka tie strādāt sākuši tikai šā gada maijā.

Par konkurenci Vācijas ēdināšanas tirgū, Auziņa sacīja, ka tā ir liela, tomēr uzsvēra, ka ir svarīgi citās valstīs viest pārliecību, ka ir iespējams iegūt kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. "Vienā Berlīnē ir 200 tūkstoši restorānu. (..) Tur ir tiešām ļoti liela konkurence, bet, kā mēs paši sakām, mums konkurentu nav – mēs esam labākie, mēs esam latvieši, kuri ir pārliecināti par savu kvalitāti, par izejvielu kvalitāti, par gatavošanu ar mīlestību un par cenu, ko mēs dodam," uzsvēra Auziņa.

Savukārt par turpmākās attīstības iespējām Vācijā, Auziņa skaidroja, ka darbojoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, tiks saprasts Vācijas tirgus pēc būtības. Viņa uzsvēra, ka katrā valsts lielajā pilsētā ēdināšanas tirgi atšķiras. "Ar Berlīnes palīdzību sapratīsim Vācijas tirgu (..). Būsim arī atklāti – Berlīne nav Vācija un Berlīnes tirgus ir ārkārtīgi atšķirīgs no, piemēram, Frankfurtes tirgus un tur ir divi dažādi izpētes modeļi," teica Auziņa.

Viņa norādīja, ka ir arī domāts par attīstības iespējām citās valstīs, tomēr nevajadzētu steigties notikumiem pa priekšu, jo jāmēģina nostabilizēties vispirms Vācijas un Igaunijas tirgos. "Jā, mēs noteikti redzam tālāku attīstību arī citās valstīs, bet mēs, kā saka, nestrebsim karstu – nostrādāsim, nostabilizēsimies, sapratīsim, kas ir tās lietiņas pie kurām jāpiestrādā. (..) Mūs interesē arī Skandināvijas puse, jo arī tur ir līdzīga ēšanas kultūra. Būtībā mēs attīstīsim uz to pusi, kur ir tomēr saprotams mūsu koncepts un skaidrs vērtību redzējums," uzsvēra "Lido" valdes priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka "Lido" šā gada maijā divu "Kirsons" restorānu un ražotnes izveidē Berlīnē investējis trīs miljonus eiro.

Tāpat vēstīts, ka tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Vācijā plāno atvērt vēl 100 restorānus.

Iepriekš arī ziņots, ka Latvijā šogad plānots atvērt divus nelielus restorānus, kuru izveidei izmaksā aptuveni līdz 500 tūkstošiem eiro pretēji lielo ēdināšanas iestāžu izveidei 1,5 miljonu eiro apmērā. Viens no plānotajiem restorāniem trešdien tika atklāts Ādažu tirdzniecības centrā "Apelsīns", kurā, pēc Auziņas paustā, investēti 450 tūkstoši eiro.

"Lido" konsolidētais apgrozījums, kurā ietilpst kompānijas darbības rādītāji Igaunijā un Latvijā, provizoriski ir pieaudzis līdz apmēram 40 miljoniem eiro.

"Lido" galvenie darbības virzieni ir sabiedriskā ēdināšana, gaļas produktu pārstrāde, zivju produktu apstrāde, pusfabrikātu ražošana un realizācija. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Rīgā ir deviņi "Lido" restorāni, kulinārijas ražošanas bāze, alus darītava, konditoreja, veikals un veikals-kafejnīca. Tāpat "Lido" ir trīs ēdināšanas vietas Igaunijā, un divi restorāni un ražotne Berlīnē.