Krievijas liegumu krīze zivsaimniecībā: uzņēmumi atlaiž darbiniekus un slīgst zaudējumos  (421)

Krievijas importa embargo tika noteikts 2014. gada augusta sākumā, bet kopš 2015. gada jūnija ir spēkā Krievijas Federācijas federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas "Rosseļhoznadzor" lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas.

Izpētot lielāko zivju pārstrādes uzņēmumu pērnā gada pārskatus, secināms, ka lielākajai daļai apgrozījums sarucis par 30-40%, bet atsevišķos gadījumos pat par 50%.

Virkne uzņēmumu strādā ar zaudējumiem, bet tie, kuriem izdevies gūt peļņu, tā ir pat deviņas reizes mazāka nekā iepriekš.

Vieni no lielākajiem zivju pārstrādātājiem ir "Gamma – A", "Karavela" un "Zilā lagūna", kuru apgrozījums pērn samazinājies par 11-34%.

Aģentūra LETA ziņo, ka šprotu ražotājs "Gamma-A" pērn strādāja ar 20,58 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma zaudējumi savukārt sasnieguši 1,06 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2,25 miljonu eiro peļņu 2014. gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, situācija zivju konservu tirgos ir saspringta, jo pieprasījums pēc konserviem tradicionālajos tirgus atpaliek no ražošanas apjomiem, tikmēr, uzņēmumam samazinot jaudas, produktu pašizmaksa sadārdzinās. Uz šī fona saasinājusies konkurence, iznākumā sarukušas arī konservu tirgus cenas.

Zivju konservu ražotājs "Karavela", kam pieder produktu līnija "Kaija", pagājušajā gadā strādāja ar 28,81 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 11% samazinājums, bet kompānijas peļņa samazinājusies divkārt – līdz 480,5 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma vadības ziņojumā akcentēts, ka pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē eksports uz Eiropas Savienības valstīm kļuva par dominējošo – tas palielinājies par 30%, sasniedzot 16,9 miljonus eiro un veidojot 73% no eksporta apjoma. Tikmēr eksports uz trešajām valstīm samazinājies par 48%, kas skaidrojams ar Latvijas zivju konservu importa aizliegumu Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā kopš 2015. gada 3. jūnija, kā arī vietējo valūtu devalvāciju un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. Lielākie noieta tirgi šajā valstu grupā joprojām ir Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Gruzija un Ukraina, ziņo LETA.

"Lursoft" publicētais pārskats liecina, ka zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Zilā lagūna" pērn strādājis ar 4,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,8% mazāk nekā 2014. gadā. Savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājušies 5,6 reizes – no 5,11 miljoniem eiro līdz 904,7 tūkstošiem eiro.

Skaidrojot zaudējumus, uzņēmuma vadība ziņojumā norāda uz pastāvīgu apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ko izraisīja "Unicredit Bank" aiziešana no Baltijas tirgus, pārtraucot iepriekš spēkā esošo kredītlīniju. Līdz ar "Zilā lagūna" nevarēja pildīt noslēgtos līgumus, jo vairs nebija pietiekamu līdzekļu, lai iepirktu lētākas izejvielas lielos apjomos un saņemtu apjoma atlaidi.

Tāpat uzņēmums nav varējis īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta projektus, kas būtu ļāvis iegādāties jaunu ražošanas aprīkojumu ražotnei un modernizēt infrastruktūru.

"Trešais iemesls 2015. gada sliktajiem finanšu radītājiem ir neizskaidrojams izejvielu cenu kāpums un klientu nevēlēšanās maksāt vairāk par mūsu rūpnīcā saražotajām precēm. Šī paša iemesla dēļ daudzi Eiropas uzņēmumi bija spiesti apstādināt vai izbeigt ražošanu. Tikai 2016. gada jūlija otrajā pusē klienti atzina cenu izmaiņas un bija gatavi iegādāties preces par jaunajām – augstākajām – cenām," norāda "Zilā lagūna".

Informējot par esošajiem un jauniem noieta tirgiem, uzņēmums norāda, ka 2015. gadā uzsāktas pārrunas ar uzņēmumu Irākā un iecerēts piegādāt 12 produkcijas konteinerus gadā, palielinot apgrozījumu gadā par aptuveni 1,4 miljoniem eiro.

Arī vairākiem citiem zivju pārstrādātājiem 2015. gads nav bijis veiksmīgs, un apgrozījums atsevišķos gadījumos sarucis pat par 56%. Pieaugumu izdevies gūt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumam SIA "Kolumbija LTD".

Zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" pagājušā gada zaudējumi bija 760,6 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 257 tūkstošu eiro peļņu 2014. gadā, kas vadības ziņojumā skaidrots ar realizācijas apjoma samazināšanos un kopējo situāciju zivju konservu tirgū, vēsta LETA. Apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarucis par 43,6% un bija 7,2 miljoni eiro.

"Lursoft" informācija liecina, ka kompānija "Līcis-93" pērn strādāja ar 6,188 miljonu eiro apgrozījumu un 152,3 tūkstošu eiro peļņu. Salīdzinot ar 2014. gadu, apgrozījums ir par 46% mazāks, bet peļņa kritusies 9,2 reizes.

Uzņēmuma vadības ziņojumā atzīts, ka 2015. gada rezultātus būtiski ietekmēja aizliegums ievest Krievijā un citās ar to saistītās valstīs Latvijā ražotos zivju konservus. Līdz ar to pērnā gada otrajā pusē uzņēmums bija spiests samazināt ražošanas apmēru un strādājošo skaitu.

Zivju konservu ražotāja "Sabiedrība IMS" apgrozījums savukārt pērn bija 6,24 miljoni eiro, kas ir par 29,5% mazāk nekā iepriekš, bet zaudējumi pieauguši 3,4 reizes un bija 637,1 tūkstotis eiro.

Konservu ražotājs "Unda" pērn strādāja ar 6,659 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47,3% mazāk nekā 2014. gadā un 275,1 tūkstoša eiro peļņu, kas ir 50,8% kritums.

Saskaņā ar vadības ziņojumu Krievijas sankciju dēļ 2015. gada otrajā pusē "Unda" bija spiesta uz dažiem mēnešiem pārtraukt ražošanu. "Ražošanas optimizācijas nolūkos ražošanu nācās sašaurināt, un gada nogalē darbs tika atsākts tikai vienā nepilnā maiņā," skaidro vadība.

"Ventspils zivju konservu kombināts" apgrozījums saruka par 56% – līdz 5,322 miljoniem eiro, bet zaudējumi pieauga 3,2 reizes un bija 534,2 tūkstoši eiro.

Arī konservu ražotājam "Kursas zeme" nav klājies daudz labāk – apgrozījums sarucis par 22,3%, un bija 4,56 miljoni eiro, bet peļņa bija 8,4 reizes mazāka nekā iepriekš – 17,4 tūkstoši eiro.

Zivju pārstrādes uzņēmums "Vido" apgrozījums pērn bija 625,2 tūkstoši eiro, kas ir par 8,8% mazāk. Pretēji peļņai iepriekš 2015. gadu kompānija noslēdza ar 126,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums SIA "Kolumbija LTD" pagājušajā gadā strādāja ar 1,586 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 6% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet uzņēmuma peļņa bijusi 3274 eiro salīdzinājumā ar 3228 eiro pirms gada, ziņo LETA.

Vadības ziņojumā norādīts, ka pērn nācies risināt problēmas jaunu tirgu meklējumos pēc tam, kad tika izsludināts Krievijas aizliegums ievest saldētās zivis un konservus. Līdz ar to uzņēmums pielāgojies Latvijas tirgus vajadzībām un samazinājis zivju cenas. Vienlaikus zaudētā Krievijas tirgus vietā izdevies sākt sadarbību ar Kanādas uzņēmējiem, kā arī ar Baltkrievijas mazumtirdzniecības tīkliem.

Zemkopības ministrijas sagatavotais ziņojums liecina, ka kopumā kopš Krievijas embargo noteikšanas importa embargo produktu eksporta no Latvijas samazinājums līdz 2015. gada decembrim veidoja 205,6 miljonus eiro.

Tostarp zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums bija 24,9 miljoni eiro, bet savukārt zivju konservu aizlieguma rezultātā kopējais samazinājums eksportam no Latvijas ir 53,7 miljoni eiro.

Lai uzlabotu situāciju, uzņēmumi tika rosināti meklēt jaunus noieta tirgus. Zivju produkcijas eksports no 2015. gada janvāra līdz šā gada jūnijam bija uzsākts kopumā uz 10 jauniem tirgiem, bet līdz 2016. gada pusgada beigām ir saglabājies tikai viens aktīvs jaunais tirgus – Serbija.

Savukārt zivju konservu eksports bija uzsākts uz 11 jauniem tirgiem, tostarp Ķīnu, Ēģipti, Honkongu, Makao, Meksiku u.c., bet līdz 2016. gada pusgada beigām aktīvi saglabājušies četri jaunie tirgi – Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija.

"It sevišķi jāizceļ eksports uz Ķīnu, Ēģipti un Somāliju, jo uz šīm valstīm eksporta vērtību ir izdevies kāpināt būtiski," norāda ministrija. Eksporta vērtība uz jaunajiem tirgiem veido 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3% no kopējās eksporta vērtības.