Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, pārtikas un lauksaimniecības preces pēdējos gados veido ap 20% no kopējās eksporta vērtības valstī.
Ņemot vērā vēsturiskās saites ar kaimiņvalsti, Latvijas pārtikas ražotāji bija nostiprinājuši savas pozīcijas Krievijas tirgū. Krievija bija lielākais Latvijas tirdzniecības partneris starp trešajām valstīm lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, 2013. gadā uzņemot 62% no visiem uz trešajām valstīm eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem.
Kaimiņvalsts tirgus zaudēšana viennozīmīgi negatīvi atspoguļojās pārtikas uzņēmumu darbībā. Īpaši sāpīgi to izjuta piena ražotāji. Tādēļ pārtikas nozarei bija aktīvi jāstrādā pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas. Kā skaidro ZM, tas ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas prasa lielus finansiālus ieguldījumus.
Darbs pie jaunu tirgu apgūšanas ir rezultējies – piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji savai produkcijai ir atraduši jaunus eksporta tirgus.
Visaktīvāk jauni eksporta tirgi tika meklēti piena produktiem, atklāj ministrija, jo piena produktu ražošana ir viena no lielākajām pārtikas nozarēm valstī.
Informatīvajā ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka tam, lai arī turpmāk pārtikas uzņēmumi varētu apgūt jaunus eksporta tirgus, kā arī nostiprinātu savas pozīcijas jau esošajos tirgos, ir nepieciešams turpināt strādāt pie ekonomisko attiecību stiprināšanas ar eksporta mērķa valstīm, atbilstošas informācijas pieejamības nodrošināšanas eksporta mērķa valstīs un valsts atbalsta pasākumu izstrādes lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares uzņēmumu eksporta veicināšanas pasākumiem.
Informatīvo ziņojumu "Par jaunu eksporta tirgu apgūšanas procesu pārtikas nozarē" valdība skatīs otrdien.
Ziņots, ka Krievijas importa embargo tika noteikts 2014. gada augusta sākumā, bet kopš 2015. gada jūnija ir spēkā Krievijas Federācijas federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas "Rosseļhoznadzor" lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas.