OIK reforma: par lielo ražotāju atlaidēm maksās mazie un vidējie uzņēmumi  (67)

"Ieguvēji būs lielie patērētāji, kuriem līdz šim OIK bija liela nasta," saka enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. Savukārt sāpīgs sitiens gaidāms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, iespējams, to vēl nav sapratuši, tāpēc arī skaļi iebildumi līdz šim nav dzirdēti.

Āboltiņš norāda, ka EM piedāvājums radies lielās mokās, un jau vairākus gadus bijis spiediens samazināt OIK slogu lielajiem industriālajiem patērētājiem. Vienlaikus jāsaprot, ka, pārdalot kaut ko par labu vieniem lietotājiem, nākas ciest citiem, šajā gadījumā – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

"Mājsaimniecības var turpināt gulēt mierīgi," viņš vērtē.

Energoresursu pārvaldes uzņēmuma "Prudentia Energy Markets" valdes locekle Anna Rozīte portālam "Delfi" norāda, ka kopumā ir apsveicama EM ziņojumā paustā vēlme atbalstīt apstrādes sektora patērētājus, izveidojot sistēmu, kas samazina šo patērētāju OIK izmaksas.

Vienlaikus piedāvātā OIK maksājuma diferencēšanas sistēma rada daudzas neskaidrības un bažas, tostarp nav sniegts izvērtējums par to, cik daudzus patērētāju un kādas tieši patērētāju grupas skars OIK kāpums. Daļai mājsaimniecību OIK izmaksas kāps, bet citai kritīs, kas izraisīs sabiedrības neizpratni, min eksperte.

Otrdien EM piedāvājumu elektroenerģijas tirgus attīstībai skatīs valdība.

Saskaņā ar EM piedāvājumu līdz ar nākamā gada aprīli OIK tiks sadalīts četrās maksātāju grupās: ar 0,4 kilovoltu (kV) pieslēgumu (līdz 64 ampēriem), ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu (virs 64 ampēriem), ar 6-20 kilovoltu un 110 kilovoltu pieslēgumu.

Vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem (apstrādes rūpniecības uzņēmumi), 6-20 kV pieslēgumiem (apstrādes rūpniecības uzņēmumi), kā arī 0,4 kV pieslēgumu (līdz 64 ampēriem) – mājsaimniecībām, savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem (veikali, biroji utml.).

"Modelis paredz, ka OIK maksājumi kāps elektroenerģijas patērētājiem ar neefektīvi izmantoto slodzi – tātad uzņēmumiem, kuriem ir rezervētas ļoti lielas jaudas un kuri no tā izmanto mazāk par 15% gadā. Starp šāda tipa patērētājiem ir diezgan daudzi uzņēmumi no apstrādes sektora, kuriem ir izteikts patēriņš dienas laikā, vai novērojami patēriņa pīķi ražošanas specifikas dēļ vai arī tādi uzņēmumi, kuriem ir sezonāls patēriņa kāpums konkrētā mēnesī (piemēram, graudu kaltes)," klāsta Rozīte. Tāpat izteikti svārstīgs patēriņš un neefektīva slodzes izmantošana varētu būt birojos, skolās un līdzīga tipa iestādēs.

"Teorētiski ieguvēji būs uzņēmumi ar būtisku bāzes patēriņu – tādi, kas patērē vienu un to pašu elektroenerģijas apmēru 24 stundas dienā 365 dienas gadā. Tādi ir atsevišķi lieli rūpniecības uzņēmumi Latvijā, tāpat tie var būt arī nerūpnieciska sektora patērētāji, piemēram, datu centri," norāda Rozīte.

Kā galvenās bažas "Prudentia Energy Markets" valdes locekle min to, ka, ieviešot šādu sistēmu, visticamāk, daudzi patērētāji atteiksies no pārliekām slodzēm un iespēju robežās kļūs "efektīvi".

"Tas nozīmē, ka EM būs nepieciešams nepārtraukti pārskatīt OIK likmes, kas liegs patērētājiem plānot savas izmaksas," viņa min. Tāpat iespējams, ka šāda OIK diferencēšana var tikt uzskatīta par atbalstu atsevišķām patērētāju grupām, kas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kam nepieciešams ilgs laiks.

Rozīte arī atzīst, ka, ņemot vērā "Sadales tīkla" jaunos tarifus, kas stājās spēkā augustā un paredz fiksētas abonenta maksas ieviešanu visiem elektroenerģijas patērētājiem, atsevišķai lietotāju daļai maksājumi var pieaugt jau otro reizi, turklāt kāpums var būt ļoti jūtams.

AS "Sadales tīkls" sniegtā informācija liecina, ka no kopumā 1,1 miljona objektu, kam uzņēmums nodrošina elektroenerģijas piegādi, 1504 objektiem pieslēgumi ir 6-20kV elektrotīklā, 1 103 526 objektiem 0,4kV pieslēgumiem elektrotīkla jauda ir līdz 63 ampēriem (ieskaitot), bet 16 995 no zemsprieguma 0,4kV elektrotīkla pieslēgumiem elektrotīkla jauda ir virs 63 ampēriem.

110kV elektrotīkls ir AS "Augstsprieguma tīkls" piederībā. Pašlaik 110 kV tīklam ir pieslēgti divi patērētāji – uzņēmumi "Cemex" un "Ventamonjaks serviss", informē uzņēmumā.

Savukārt ar trešo klientu – AS KVV "Liepājas metalurgs" – līgums par 110 kV pieslēgumu patlaban nav spēkā, taču, ja stāsies spēkā jaunā OIK aprēķināšanas kārtība un tiks noslēgts līgums, tad uzņēmums varēs pretendēt uz OIK aprēķinu atbilstoši 110 kV pieslēgumam, skaidro "Augstsprieguma tīkla" sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Vēl 110 kV tīklam ir pieslēgti patērētāji, kas vienlaikus ir arī ražotāji - uzņēmumi "Rīgas siltums", "Winenergy", "Juglas jauda", "Fortum Latvija" un "Latvenergo". "Arī šiem patērētājiem brīžos, kad to iekārtas neražo elektroenerģiju un tie ņem elektroenerģiju pašpatēriņa nodrošināšanai no 110 kV tīkla, OIK būtu jāaprēķina pēc jaunās kārtības, proti, tam elektroenerģijas daudzumam, kas tiek saņemts no 110 kV tīkla, būtu jāpiemēro samazinātais OIK," norāda Sproģis.

Pārējie 110 kV tīkla pieslēgumi ir trīs sadales tīklu uzņēmumiem – "Sadales tīklam", SIA "Vats" un "Latvijas dzelzceļam", kas OIK nemaksā - to dara šiem uzņēmumiem pieslēgtie klienti. No noteikumu projekta izriet, ka tādējādi nākotnē tiem pieslēgtie klienti nevarēs maksāt OIK kā par 110 kV pieslēgumu, bet būs jāmaksā atbilstoši tādam pieslēgumam, kādu tālāk nodrošina sadales tīkla uzņēmumi.

Vērtējot izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecībām, EM aplēses liecina, ka rēķins par elektroenerģiju neizmainīsies vai samazināsies aptuveni divām trešdaļām no mājsaimniecību pieslēgumiem, savukārt aptuveni vienai trešdaļai klientu kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka mājsaimniecībās ar 1 fāzes pieslēgumu (pārsvarā dzīvokļi) rēķins samazinātos, ja tā patērē mēnesī virs 75 kilovatstundām. Piemēram, ja mājsaimniecība tērē 50 kilovatstundas mēnesī, rēķins augtu par 51 eiro centu. Ja mājsaimniecība patērē 150 kilovatstundas mēnesī, tad rēķins samazinātos par 1,55 eiro.

Savukārt mājsaimniecībās ar 3 fāzes 20 ampēru pieslēgumu (pārsvarā privātmājas) rēķins samazinātos, ja tā patērē mēnesī virs 280 kilovatstundām.

EM arī prognozē, ka OIK izmaiņas stimulēs lietotājus celt pieslēgumu efektivitāti, kā arī ilgtermiņā palielinās kopējo elektroenerģijas patēriņa apmēru Latvijā. Eksperti par to gan ir skeptiski. "Lielākais stimuls kļūt energoefektīvākiem ir augstas elektrības cenas. Jo lielāki rēķini, jo patērētājam tas ir sāpīgāk un liek kļūt energoefektīvākam," klāsta Āboltiņš, piebilstot, ka šī tendence novērojama daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Līdz ar to arī OIK reformas blakne var būt energoefektivitātes pasākumi atsevišķiem lietotājiem, taču tas nebūs apzinātas, atbalstošas politikas rezultāts.

"Elektroenerģijas patēriņa kāpums ražošanas uzņēmumos ir saistīts ar uzņēmuma attīstību un izaugsmes plāniem un to ietekmē daudzu apstākļu kopums, tostarp OIK izmaksas," min Rozīte, piebilstot, ka uzņēmumi cenšas kļūt energoefektīvi, lai mazinātu savas ražošanas izmaksas.