"Viņu [Apeli – aut.] neesam pat redzējuši, ar viņu nav runāts, un par miljoniem nav bijusi runa," uzsvēra Sitko. Taujāts par to, vai investoram Šefleram bijusi interese par kalnu, Sitko atbildēja, ka ''interese vairāk bijusi par mežiem kalna tuvumā'', jo daudzi no tiem tiek izretināti.
Lai pasargātu mežus no izciršanas, uzņēmums ir iegādājies zemi un plāno investēt, lai saglabātu un attīstītu šīs teritorijas. Sitko arī skaidroja, ka uzņēmums apzinās – tik lielas investīcijas diez vai atmaksāsies, tādēļ to drīzāk varētu uzskatīt par "dāvanu Latvijai". Sitko arī uzsvēra, ka uzņēmuma darbība nav saistīta ar zemju uzpirkšanu Madonas apkaimē.
SIA "Čiekuri" attīsta Viešūra ezeram un Gaiziņkalnam piegulošo Vestienas, Bērzaunes un Aronas pagastu teritorijas, informēja uzņēmuma pārstāvji. Uzņēmums uzbūvējis starptautiskiem standartiem atbilstošu ziemas sporta kompleksu Viešūra kalnā, kas, saskaņā ar Sitko pausto, prasījis miljonos mērāmas investīcijas.
Portāls "Delfi" iepriekš jau vēstījis, ka Gaiziņkalna īpašniece Apele vēlējusies no sava 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus plašo kalna virsotni, lai to uzdāvinātu Latvijas valstij, taču Madonas novada būvvalde to nav atļāvusi.
Kā sarunā ar portālu "Delfi" norādīja Madonas novada būvvaldes vadītājs Andris Rieba, lēmums pieņemts saskaņā ar Ministru kabineta (MK), kas nosaka, ka Gaiziņkalns ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, tādēļ zemes vienības atļauts sadalīt tikai, ja katra no tām pēc sadalīšanas ir vismaz 10 hektāru plaša.
Savukārt Madonas novada pašvaldība vairākkārt Apelei esot piedāvājusi noslēgt un Zemesgrāmatā reģistrēt tādu nomas līgumu, kas domei ļautu kalna virsotnē veikt būvniecību, taču līdz šim visas sarunas ar Latvijas augstākās virsotnes īpašnieci aprāvušās pirms dokumentu noformēšanas, portālam "Delfi" pastāstīja Madonas novada pašvaldības Tūrisma darba organizatore Sanita Soma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
