Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps nav apmierinošs, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka Latvijā trūkst konkurētspēju stiprinošu strukturālo reformu.
Viņš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecība atdziest un 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes.
"Lai Latvija augtu un plauktu, izaugsmei ir jābūt vismaz pie 5%, bet šobrīd nekas neliecina, ka mēs varētu sasniegt šādus skaitļus," teica Rimšēvičs, piebilstot, ka arī straujāka izaugsme nākamajā gadā, kas varētu sasniegt 3%, nav vērtējams kā sasniegums, jo izaugsme lielā mērā tiks panākta tikai uz tā rēķina, ka šogad netiks apgūts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums.
Tāpat Latvijas Bankas prezidents atzina, ka pašreizējā situācija neliecina, ka arī 2018. gadā Latvijas ekonomika varētu sasniegt 5% izaugsmi.
"Mēs jau šobrīd esam zināmā mērā uzsēdināti uz adatas un dzīvojam no ES struktūrfondiem. Ja to nebūtu, mūsu izaugsme, iespējams, būtu par 3–4% mazāka. Tāpēc stādieties priekšā – kā mēs dzīvosim tālāk, kad beigsim saņemt šīs dāvanas," uzsvēra Rimšēvičs.
Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, lēnā ekonomikas izaugsme saistīta ar virkni faktoru, piemēram, iepriekš tika pieļauta kļūda, nosakot nolikto atslēgu principu kā obligātu mājokļu kreditēšanā, kas apturēja aizdevumu izsniegšanu, tāpat netiek apgūti struktūrfondi, dažādu politisku lēmumu dēļ bremzējas būvniecība, ietekmi atstājušas arī Krievijas sankcijas un lēnā ekonomikas izaugsme tirdzniecības partnervalstīs. "Visi šie faktori šobrīd ir sanākuši kopā, un tā rezultātā izaugsme ir ļoti, ļoti zema," piebilda Rimšēvičs.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences. "Priecē, ka kreditēšanas situācija Latvijā ir nokļuvusi jaunā posmā – kopējais un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis sācis lēni, bet tomēr augt, un arī mājsaimniecību kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences. Vienlaikus Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps, kā jau es minēju, nav apmierinošs. Kāda tad ir kopējā aina? Iekšzemes kopprodukts (IKP) krīt, kreditēšanas joprojām vāja, konkurētspēja zema, strukturālās reformas faktiski nenotiek. Tāpēc vēl jo satraucošāka ir situācija ar Latvijas attīstībai nozīmīgām lietām – konkurētspēju stiprinošu strukturālo reformu trūkumu, šo jautājumu nerisināšana," teica Rimšēvičs.
Vēstīts, ka Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no 2% līdz 1,4%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
