adopcija, audžuģimene, ģimene
Foto: Shutterstock
Investīciju piesaisti nekustamo īpašumu projektiem visvairāk ietekmē demogrāfija, turklāt Baltijas valstu galvaspilsētām nākas konkurēt ar daudz lielākām, masīvāk apdzīvotām Eiropas metropolēm, tādēļ Baltijai, lai piesaistītu investoru interesi, ir jābūt patiešām labam "izaugsmes stāstam", norāda komercīpašumu pakalpojumu sniedzēja, konsultāciju un investīciju uzņēmuma CBRE Eiropas izpētes nodaļas vadītājs Džoss Tromps.

Eksperts atzīst – lai gan investīciju apjomi Baltijas valstīs uzrāda pieaugošu tendenci, tomēr jālūkojas, cik ilgi šāds cikls turpināsies. "Turklāt Baltijas tirgus ir relatīvi mazs, un investoriem izvēles ziņā - diezgan limitēts. Tādēļ lielais jautājums ir – cik riskanti ir investēt šādā mazā tirgū, un attīstītājiem, kuri ceļ ēkas, ir ļoti svarīgi zināt, vai viņi būs spējīgi tās pārdot," saka Tromps.

Demogrāfijas jautājums investīcijas ietekmē viskrasāk, un konkrēti – divi šī jautājuma aspekti, norāda eksperts. "Pirmkārt, sabiedrība noveco. It visur Eiropā sabiedrība kļūst arvien vecāka, tādēļ nekustamā īpašuma sektoram, atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, nākas mainīt līdzšinējo apkalpošanas kultūru. Tas nozīmē, ka ir jāspēj izveidot jaunus tirdzniecības formātus vai shēmas vai arī jaunus, atšķirīgus dzīvojamo platību risinājumus, tajā skaitā vairāk dzīvokļu, mazāk māju, vai – vairāk veco cilvēku aprūpes māju u.tml.," skaidro Tromps.

Otrs būtiskais demogrāfijas aspekts ir urbanizācija, uzskaita Tromps. Arvien plašākas ļaužu straumes plūst no attālākiem reģioniem uz lielpilsētām, metropolēm, turklāt – ne tikai vienas valsts ietvaros. "Tāpēc investīcijas apdzīvotākās vietās kļūst arvien populārākas, bet, no otras puses, lauku apvidi tādējādi zaudē savu pievilcību investoru acīs, jo kļūst daudz riskantāki ieguldījumiem," saka eksperts.

Tromps piebilst, ka Baltijas valstīs, kuru galvaspilsētas, salīdzinot ar citām Eiropas metropolēm, nav lielas, projektu attīstītājiem svarīgs varētu būt jautājums, kā ārvalstu kapitāls novērtēs investīciju iespējas Baltijas reģionā, galvenokārt – to galvaspilsētās, un kāds būs ienesīgums un cenu atšķirība starp šo un Rietumeiropas un Austrumeiropas reģionu.

"Tā kā Baltijas kapitāls ir relatīvi mazs apjoma ziņā un likviditāte investīciju tirgū ir tipiski zemāka, ja salīdzina ar citām Eiropas pilsētām (lai gan cenu atšķirībām ir jābūt), ar kurām Rīga, Tallina un Viļņa cīnās par kapitāla piesaisti, Baltijas reģionā būtu jābūt masīvai izaugsmei, lai ieinteresētu investorus," atzīst eksperts.

Tromps uzstāsies 26.septembrī Rīgā notiekošajā starptautiskās nekustamo īpašumu asociācijas FIABCI Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā.

Jau ziņots, ka 26. septembrī Rīgā notiks Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums, kas pulcēs nozares profesionāļus - projektu attīstītājus, investorus un citus ar nekustamo īpašumu nozari saistīto jomu pārstāvjus. Forumā eksperti aicinās diskutēt par nekustamo īpašumu attīstītājiem šobrīd aktuāliem globāliem jautājumiem, piemēram, kā demogrāfiskā situācija ietekmē dažādu nekustamo īpašumu sektoru attīstību, par finanšu pieejamību un investīciju piesaisti, kā arī par lokāli svarīgām tēmām - galvaspilsētu attīstības prioritātēm un kā top lieli pilsētteritoriju projekti, ieskicējot norises un perspektīvas atsevišķos īpašuma segmentos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!