Valdība dod zaļo gaismu OIK reformai  (23)

Valdība par OIK sistemātisko risinājumu bija plānojusi lemt pirms nedēļas, tomēr, tā kā sēdē nepiedalījās ne ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), jautājums netika skatīts. Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka EM izstrādātais risinājums radījis daudzus jautājumus, uz kuriem ir nepieciešamas ministru atbildes.

EM OIK jaunais sistemātiskais risinājums paredz diferencēt OIK pēc patēriņa lieluma. Tas paredz, ka līdz ar nākamā gada aprīli OIK tiks sadalīts četrās maksātāju grupās: ar 0,4 kilovoltu (kV) pieslēgumu (līdz 64 ampēriem), ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu (virs 64 ampēriem), ar 6-20 kilovoltu un 110 kilovoltu pieslēgumu.

Pirmo grupu veido mājsaimniecības, otro grupu – veikali, biroji un tamlīdzīgi, savukārt trešā un ceturtā grupa būs apstrādes rūpniecības uzņēmumi. EM piedāvā ieviest fiksētu maksu par jaudu, katrai grupai savu. Kā iepriekš atzīmēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), tieši mājsaimniecības un lielie – energointensīvie ražotāji ir visjūtīgākie pret elektroenerģijas cenu pieaugumu.

OIK diferencēšana radītu situāciju, kad efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazinātos, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem – palielinātos. Turpmāk jaudas maksājumu radītās izmaksas daļēji segtu arī klienti, kuriem ir pieslēgumi ar nulles patēriņu, kuri to līdz šim nav darījuši, ņemot vērā, ka šiem klientiem tomēr tiek nodrošinātas pastāvīgas kopējās sistēmas izmantošanas iespējas.

Izmaiņu vidējā ietekme uz mājsaimniecības lietotājiem būs pozitīva, sola ministrija. EM provizoriskie aprēķini liecina, ka mājsaimniecībās ar 1 fāzes pieslēgumu (pārsvarā dzīvokļi) rēķins samazinātos, ja tā patērē mēnesī virs 75 kilovatstundām. Piemēram, ja mājsaimniecība tērē 50 kilovatstundas mēnesī, rēķins augtu par 51 eiro centu. Ja mājsaimniecība patērē 150 kilovatstundas mēnesī, tad rēķins samazinātos par 1,55 eiro.

Savukārt mājsaimniecībās ar 3 fāzes 20 ampēru pieslēgumu (pārsvarā privātmājas) rēķins samazinātos, ja tā patērē mēnesī virs 280 kilovatstundām. Jaunais OIK sistemātiskais risinājums paredz no mājsaimniecībām ieturēt arī noteiktu summu – jaudas maksājumu, ja elektroenerģija netiek izmantota.

Lielākie ieguvēji līdz ar šādām izmaiņām būs lielie elektroenerģijas patērētāji, bet cietīs mazie un vidējie uzņēmumi, iepriekš pauda portāla "Delfi" uzrunātie eksperti.

Izmaiņām vēl ir jāveic grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāizstrādā metodika OIK diferencēšanai. Plānots, ka OIK sistemātiskais risinājums stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī.

Ziņots, ka OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalstu īsteno publiskais tirgotājs – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". Uzņēmums iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam patēriņam kā OIK maksājumu.