Viņš uzsvēra, ka grozījumi pašreizējā redakcijā grauj nozares regulējumu un piešķir īpašas privilēģijas autopārvadājumu starpniecības platformu uzņēmumiem, kā arī šo pakalpojumu izmantotājiem.
"Ja, veicot izmaiņas Autopārvadājumu likumā, vēlme patiešām ir jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanas veicināšana un pakalpojumu pieejamības palielināšana, tad loģiski būtu pieturēties pie vienādiem konkurences nosacījumiem visiem nozares uzņēmumiem. Savukārt, radot atsevišķu priviliģēto uzņēmumu kastu, tiks ierobežota konkurence, saruks autopārvadājumu maršrutu skaits, pasliktināsies autotransporta kvalitāte un cietīs pasažieru drošība. Tas viennozīmīgi atspoguļosies arī mazākos nodokļu ieņēmumos, jo nauda sabirs ārpus likuma esošo uzņēmēju kabatās. Tādējādi valstiskā līmenī tiks dota zaļā gaisma nodokļu nemaksāšanai," klāstīja Muižnieks.
Pēc viņa teiktā, patlaban nepamatoti vienā katlā tiek samesti divi kardināli atšķirīgi jēdzieni - sadarbošanās kopēju braucienu veikšanai un kopbraukšana kā bizness. "Vienā gadījumā "kopā braukšana" ir cilvēku sadarbošanās, lai, dodoties, piemēram, uz kādu vasaras festivālu, savā starpā sadalītu brauciena izmaksas, līdz ar to katram par braucienu būtu jāmaksā mazāk. Savukārt pavisam cita lieta ir kopbraukšanas biznesa modelis ar mērķi nevis dalīties, bet gūt maksimāli lielu peļņu," pauda "Rīgas taksometru parka" vadītājs.
"Jāuzsver, ka neviens uzņēmums, kas nodrošina autopārvadātājiem starpniecības jeb loģistikas pakalpojumus vai arī tos izmanto, nedalās savā peļņā ar citiem. Viņi to pilnībā izmanto pēc saviem ieskatiem. Tas ir tāds pats bizness kā visi citi, un tāpēc piešķirt īpašus atvieglojumus vai privilēģijas ir prettiesiski," piebilda Muižnieks.
Pēc viņa sacītā, jāņem arī vērā, ka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģiju platformas, nav jauns pārvadājumu veids. Šādus risinājumus Latvijā izmanto dažādi pasažieru pārvadātāji.
"Lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot dažādus digitālos risinājumus, nav nepieciešams piešķirt īpašas privilēģijas vai radīt jaunu iespēju "legalizēt" nodokļu nemaksāšanu. Nav godīgi valsts regulētā tirgū no vieniem pārvadātājiem pieprasīt licencēties un katru mēnesi maksāt licences maksu, automašīnas aprīkot ar maksājumu reģistrēšanas ierīcēm, nodrošināt profesionālu vadītāju kvalifikāciju un atbilstošu automašīnu tehnisko stāvokli, savukārt citus pārvadātājus no visa tā atbrīvot. Kā lai šādā situācijā taksometra vadītājam paskaidro, ka viņam ir jāmaksā nodokļi, ja valsts pieņem speciālus likumus, kas veicina dubultus standartus un atbalsta nodokļu nemaksāšanu?" pauda Muižnieks.
Saeima 8.septembrī nodeva izskatīšanai komisijās Autopārvadājumu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus. Šo likumprojektu izstrādājuši "Vienotības" Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, bet iesniegšanai Saeimā parakstīja arī pārējo koalīcijas partiju deputāti.
Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai paredzēts arī izveidot darba grupu šī regulējuma izstrādei.
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē.
"Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Dalīšanās ekonomika, tostarp kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studentiem, kā arī sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi, šādi samazinot automašīnu skaitu uz ceļiem un to radīto piesārņojumu. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisītas, esot alkohola reibumā," klāsta "Vienotība".
Paredzēts arī, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem, radot papildu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērsīs nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju.
Tāpat iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti ļaus bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošus pakalpojumu sniedzējus.
Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei piedāvā ērtāku modeli nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā. Turklāt pati Satiksmes ministrija strādā pie regulējuma izmaiņām nozarē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
