'Divlitreņu' ēras gals – ministrs atbalsta aizliegumu, aldari skeptiski  (178)

"Es kopumā saprotu šo likumdevēju vēlmi, jo parasti šajās divu litrus alus pudelēs tiek liets augstu grādu alus un pamatā tas ir no viens no patēriņiem, kas veicina gluži vienkārši nodzeršanos," atzīst Ašeradens. "Atrodot līdzsvaru starp patērētāju tiesībām un interesēm, protams, mēs esam ieinteresēti attīstīt kvalitatīvus produktus, kas ir mazākos iepakojumos, lai neveicinātu iedzīvotāju šādu alkohola patēriņu, un virzīt, ja viņi to vēlās, kvalitatīva alkohola patēriņa virzienā," turpināja ministrs.

"Attiecībā uz šo jautājumu, es uzskatu, ka šādu preču aprite rada sabiedrībai diezgan lielas problēmas. Mēs zinām, ka ne jau kāds savu iegribu pēc ir teicis, ka mums ir jācīnās ar divu litru alu. Eksperti saka, ka šo patērē jaunieši, kuriem ir mazi ienākumi, vai iedzīvotāji, kuriem arī ir mazi ienākumi, kuri vēlās, tā teikt, par pēc iespējas mazāku naudu saņemt pēc iespējas stiprāku alu. Ko mēs redzam? Šie cilvēki, gluži tāpat kā smēķētāji, ir veselības aprūpes galvenā problēma un lielākā izmaksa," secina ministrs.

Ja plānoto likuma normu var atrisināt tīri tehniski, tad tāda norma varētu tikt pieņemta, uzskata Ašerādens.

Aldari piesardzīgi

AS "Aldaris" pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš portālam "Delfi" atzīst, ka uzņēmums nav pret ierosinājumu aizliegt alkoholu plastmasas pudelēs, jo "atbalstām samērīgu alkohola lietošanu". "Taču pirms šāda ierobežojumu ieviešanas būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt Lietuvas pieredzi, jo aizliegumi ne vienmēr strādā un pircēji meklē citas alternatīvas," uzmanību vērš Ilziņš.

Cik daudz produktu "Aldaris" ražo, kas ietilptu zem deputātu plānotā aizlieguma, uzņēmums konkurences apstākļu dēļ neatklāj. Uzņēmuma mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka "Aldaris" ražo zīmola "Apinītis" alu divu litru pudelē, kura absolūtā spirta daudzums ir septiņi tilpumprocenti. Tāpat uzņēmums ražo zīmola "Latvijas Sevišķais" alu divu litru pudelēs.

"Ieviešot ierobežojumus, ir ļoti liels risks, ka patērētāji Latvijā pārslēgsies, piemēram, uz stiprinātajiem vīniem un alkoholiskajiem kokteiļiem, kuru tirgū valda samērā liels nelegālā alkohola īpatsvars," pārliecināts "Aldaris" pārstāvis. Viņa ieskatā, ja valsts vēlās ierobežot alus tirgošanu lielajās plastmasas pudelēs, būtu jādomā, kā kontrolēt un uzraudzīt stiprināto vīnu un alkoholisko kokteiļu segmentu.

Tikmēr Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus darītāju savienība savā paziņojumā atsaucas uz citu valstu pieredzi un pauž, ka šāda veida aizliegumi nedod vēlamo rezultātu – alkohola patēriņš nesamazinās. Lietuvas veikalu plauktos, pēc ierobežojumiem tirgot alu divu litru iepakojumā, parādījās vīns divu litru plastmasas iepakojumā.

"Mūsuprāt, ir nepieciešams rūpīgi izanalizēt un izvērtēt Latvijas alus tirgus tendences, kā arī Lietuvas pieredzi, kas šādu aizliegumu jau ieviesa vairākus gadus atpakaļ. Latvijā, piemēram, kopš 2010. gada alus tirgus daļa PET iepakojumam jau tāpat krītas par vidēji 3 - 4% gadā, tādēļ kaut kāda papildu iejaukšanās no malas nav nepieciešama, jo nozare jau pašregulējas," skaidro Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure. "Turklāt, atšķirībā no stiprā alkohola ražotājiem, kuru tirgus daļa un peļņa palielinās, Latvijas alus tirgus jau četrus gadus pēc kārtas konstanti krītas," viņa turpina.

Abas organizācijas atbalsta politiķu centienus samazināt pārmērīga alkohola patēriņu, bet tas darāms sabalansēti un pārdomāti. Organizācijas aicina Saeimas deputātus izvērtēt citus instrumentus, ar kuriem samazināt alkohola patēriņu. Piemēram, rūpīgāku alkohola kontroli, kas, kā paredz organizācijas, pēc aizlieguma ieviešanas varētu palielināties.

Tām piekrīt arī otra lielākā alusdarītava AS "Cēsu alus", kuras viedoklis sakrītot ar asociācijas publiskajā paziņojumā pausto, portālam "Delfi" sacīja alusdarītavas pārstāve Agita Kārkliņa. Kā liecina uzņēmuma mājaslapā pieejamā informācija, arī "Cēsu alus" ražo vairākus alus zīmolus divu litru pudelēs, tostarp "Miezīti", "Garo" un "Zhygulevskoe".

Tirgus smagsvars

Pieejamie dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus. Kā iepriekš portālu "Delfi" informēja Latvijas Alus darītāju asociācija, 2015. gada pirmajā pusgadā tika saražoti aptuveni 46 tūkstoši dekalitri alus PET iepakojumā, savukārt šī gada pirmajā pusgadā – 42 tūkstoši dekalitri.

Ja salīdzina šī gada pirmo pusgada ar aizvadītā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, Latvijas alus tirgus krities par vairāk nekā 6%. Kā iepriekš skaidroja Šure, kritums būtu virs 10%, ja nebūtu pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. Šī gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litri alus, kas gandrīz 5% no visa Latvijas alus tirgus apjoma.

Neskatoties uz apjomu samazinājumu, stiprais alus 2 litru PET pudelēs ir starp pirktākajiem alus produktiem Latvijā. Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka populārākais alus Latvijā ir "Miezītis", kuru ražo "Cēsu alus". Otrajā vietā bija "Cēsu premium" ("Cēsu alus"), trešajā - "Apinītis stiprais" ("Aldaris"), kam seko "Walter" ("Cēsu alus"), "Aldara gaišais" ("Aldaris"), "Līvu pilzenes" (SIA "Cido grupa"), "Lāčplēsis gaišais" ("Cido grupa"), "Līvu rubenis" ("Cido grupa"), "Optima linija" ("Cido grupa") un "Aldaris 1865" ("Aldaris").

Ziņots, ka 7. septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja aizliegumu pārdot stipro alu divlitrenēs. Pēc komisijas izstrādātajiem grozījumiem paredzēts, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 7,5 grādiem. Tāpat tos pašus dzērienus nedrīkstēs tirgot par litru lielākās pudelēs, ja to stiprums ir līdz 7,5 grādiem.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka vai metāla iepakojumu, kā arī, ja dzērienu tirgo tā ražošanas vietā. Komisijas sēdē deputāti norādīja, ka alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

Likumu grozījumu autors ir Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (NA). Viņš likumprojekta anotācijā norādījis, ka "alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādejādi negatīvi ietekmē tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā".

"Plastmasas pudeļu zemākas cenas dēļ 2-2,5 litru tilpuma plastmasas pudelēs pildīti alus un sidrs ir lētāki nekā alus un sidrs, kas pildīti mazāka tilpuma stikla pudelēs vai skārdenēs. Tā kā liela plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir lētāks, stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši," uzsvēris Naudiņš.

Par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā Saeima pirmajā lasījumā lems ceturtdien, 15. septembrī. Ja Saeima atbalstīs priekšlikumu visos trīs lasījumos, plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1. septembrī.